Pirms dažām nedēļām logs pēc iepriekšējās izsišanas jau bija iestiklots. Sanita arī nav bijusi pie psihologa, kā viņai ieteikts. Došoties tikai tad, kad vairs nebūs jādzīvo bailēs, — kad būs savaldīts viņas bijušais civilvīrs Jānis (29). Viņš te ālējies — spārdījis un lauzis durvis, sašķaidījis logu, draudējis Sanitai, viņu vajājis. Bailes ir pamatotas — 12.maijā Jānis Sanitu nežēlīgi piekāva. Policija jūlija beigās Jānim piemēroja aizliegumu tuvoties Sanitai, taču kopš septembra viņš to regulāri pārkāpa. Šonedēļ raksta tapšanas laikā lietā notikusi virzība — pēc pārrunām ar prokuratūru policija rosināja tiesu mainīt drošības līdzekli uz stingrāku — apcietinājumu. Galvenais iemesls — policija pārbaudījusi, ka aizliegums tuvoties tika pārkāpts. Trešdien tiesa piemēroja apcietinājumu Jānim uz diviem mēnešiem, Dienu informē Sigita Pildava, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve. Tiesa, Sanita jau agrāk bija vairākkārt ziņojusi policijai par drošības līdzekļa pārkāpšanu, pēdējais iesniegums bija 13.novembrī, pārkāpšanai bija arī liecinieki — viņas kolēģi. Kad atbilde no policijas nesekoja, Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centrs vērsās pie policijas vadības, lūdzot sievietei nodrošināt drošību. Tiesas lēmumu Jānis gan vēl nedēļas laikā var pārsūdzēt. Divpadsmitais maijs Sanitas un Jāņa kopdzīve ilga apmēram piecus gadus, vardarbība sākusies, kad Sanita gaidīja bērnu, — civilvīrs savu agresiju par jebkādām sīkām problēmām izgrūda uz viņu — sākumā lamājoties, vēlāk grūžot un sitot. Sanita turējusies ilgi, taču šā gada aprīlī vairs neizturējusi — savākusi Jāņa mantas un izlikusi viņu no dzīvokļa. Pēdējais piliens arī bija dēla krājkasīte, kur radinieki bija kopš bērna dzimšanas likuši naudu, dažus simtus latu. Atklājās, ka tā ir tukša. "Beigās jau arī bija tā, ka bērns mani metās aizstāvēt, tāpēc lēmumu pieņēmu viņa dēļ," Sanita atceras. Jānis neesot varējis samierināties ar kopdzīves izjukšanu. 12.maijā viņš visu dienu zvanījis Sanitai, kura atradās darbā — gribot nākt pie viņas atpakaļ. Viņa atteikusi. Ap pulksten 17 Jānis iebrucis Sanitas dzīvoklī, pagrūžot malā viņas tēvu. "Bērns sēdēja pie galda un zīmēja. Viņš pagrūda bērnu, bērns sāka kliegt, aizgrūda manu māti malā, izstiepa bērnu ārā," atceras Sanita. Sanita ar māti devušās policijai ziņot, ka bērns vardarbīgi aizvests. Pa telefonu Jānis uzstādījis noteikumus — bērnu atdošot, ja viņa ieradīsies pie veikala Supernetto Ķengaragā. Tur satikušies. "Bērns bija nosalis zils. Pārbijies ieķērās man rokā — mamma, lūdzu, ejam uz mājām. Jānis vēl gribēja kafejnīcā runāties," atceras Sanita. Kad viņa atteikusi, Jānis vēl pajautājis — vai mēs tiešām nedzīvosim kopā? "Teicu — nē. Tad viņš ar ieskrējienu man tā iebelza pa galvu... Bērns bija līdzās, man asinis plūst, kaulu krakšķis," Sanita atceras. Viņas telefonu Jānis turpat sašķaidījis, aizskrējis. Admirāļu kluba bārmene, kura bija izgājusi ārā smēķēt, ievedusi klubā Sanitu ar bērnu, izsaukusi policiju un ātro palīdzību. Slimnīcā Sanita pavadīja nedēļu, viņai bija lauzts vaiga kauls, žoklis un bija smadzeņu satricinājums. Policija ierosināja kriminālprocesu par vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Sanitai divas nedēļas ārstējoties mājās, ik dienu Jānis metis logā akmeņus un spārdījis durvis. Zvanījis uz mājām, bijis sirdīgs, ka viņa esot sabeigusi viņa dzīvi. Jūnijā divreiz izsitis logu, arī uzbrucis Sanitas 66 gadus vecajai krustmātei, sagādājot vidēji smagus miesas bojājumus, arī par to ierosināts kriminālprocess.Pēdējie mēneši Jūlija beigās policija kā drošības līdzekli Jānim piemēroja aizliegumu tuvoties tuvāk par simt metriem Sanitai un viņas tuviniekiem. "Viņš to pārkāpa nepārtraukti, viņš ir uz darbu nācis, uz ielas vairākas reizes skrējis klāt," saka Sanita. Situācijās uz ielas viņa vērsusies pie garāmgājējiem, lai viņu pavada līdz darbam. Jānis arī vasaras beigās skrējis klāt Sanitai uzreiz pēc tiesas sēdes, kurā tika lemts par uzturlīdzekļiem bērnam, to varēja apliecināt bāriņtiesas pārstāve un Sanitas juriste no Martas centra. "Vienmēr ir bijuši līdzās cilvēki, bet, ja viņam vienreiz izdosies mani vienu satikt nomaļākā vietā, man ir ļoti bail, kas notiks," saka Sanita. Jānis arī draudējis viņai, ka izrēķināšoties, "uzsūtot savus draugus". 13.novembrī Jānis Sanitai arī vairākkārt zvanījis uz darbu, kolēģi redzējuši Jāni stāvam pie darbavietas. 30.novembrī viņa atklājusi, ka mājās ārdurvju slēdzenē sabāzta celtniecībā izmantojama ķite. Sanita nešaubās, ka to izdarījis Jānis — teju divmetrīgais puisis strādā celtniecībā. 2.decembrī atkal izsists pirms dažām nedēļām iestiklotais logs. Kā Diena noskaidroja policijā, tagad vairāki kriminālprocesi — gan par vidēji smago miesas bojājumu izdarīšanu, gan huligānismu, gan īpašuma bojāšanu — apvienoti vienā. Policija drīz varētu nodot lietu prokuratūrai, lai tā uzrādītu apsūdzību Jānim. Sanita ir noraizējusies par dēlu. Lai arī viņš pēc redzētās vardarbības apmeklē psihologu, taču, sadzirdējis troksni pie durvīm, viņš joprojām slēpjas zem galda, bet ārā ejot velk uz galvas kapuci. "Slēpjos," viņš saka.
Lai gan aizliegums tuvoties pārkāpts jau kopš rudens, apcietina tikai tagad
Dēliņ, paej nost no loga, tur katru mirkli var ielidot ķieģelis, šādus vārdus pēdējo pusgadu Sanita (29) savam piecgadīgajam dēlam teikusi ik dienu. Istabā, kur viņi abi dzīvo, no dubultā loga ārējā stikla palikušas lauskas rāmjos. Logs izsists jau pirms desmit dienām, bet Sanita par jauna likšanu vēl nedomā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
KOMENTĒ EKSPERTI
Ko darīt, ja aizliegumu tuvoties pārkāpj?
Juris Dilba, resursu centra sievietēm Marta pārstāvis:
Ja tomēr tiek pārkāpts drošības līdzeklis aizliegums tuvoties, par to nekavējoties ir jāziņo procesa virzītājam un jālūdz izvērtēt iespēju piemērot bargāku drošības līdzekli (apcietinājumu). Procesa virzītājs šādos gadījumos raksta ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim, kurš pieņem lēmumu par apcietinājumu. Ja pārkāpumam ir bijuši liecinieki, tad par tiem jāpaziņo procesa virzītājam. Ja drošības līdzeklī ir arī noteikts aizliegums izmantot sakaru līdzekļus un informācijas nodošanas paņēmienus, tad ir jāsaglabā un jāuzrāda procesa virzītājam liecības par to — īsziņas, epasta vēstules un tamlīdzīgi.
Kristīne Strada-Rozenberga, krimināltiesību eksperte:
Pilnībā pietiek ar vienu reizi, kad aizliegums tuvoties pārkāpts, lai procesa virzītājs apsvērtu drošības līdzekļa grozīšanu, atbilstoši situācijai tas arī var būt pietiekams pamats to mainīt. Ja cietušais to konstatējis, bet procesa virzītājs nerīkojas, ieteiktu vērsties pie uzraugošā prokurora, kam jāveic aktīva uzraudzība, kurš arī dod norādījumus procesa virzītājam. Šā drošības līdzekļa pārkāpšanas gadījumos signāls parasti nāk no paša cietušā. Līdz ar to uzreiz pēc iesnieguma saņemšanas, policijai jāpārbauda, vai tas noticis.
Jānis Reiznieks, Valsts policijas pārstāvis:
Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, to neievēro, tad procesa virzītājs ir tiesīgs lemt par tā grozīšanu. Reāli praksē var lemt par apcietinājuma piemērošanu, ko izskata izmeklēšanas tiesnesis pēc izmeklētāja ierosinājuma. Iespēju robežās apkopojot esošo informāciju, var norādīt, ka 2008.gadā Rīgas reģionā minētais drošības līdzeklis aizliegums tuvoties tika piemērots 15 gadījumos pret aizdomās turēto personu.
Juris Dilba, resursu centra sievietēm Marta pārstāvis:
Ja tomēr tiek pārkāpts drošības līdzeklis aizliegums tuvoties, par to nekavējoties ir jāziņo procesa virzītājam un jālūdz izvērtēt iespēju piemērot bargāku drošības līdzekli (apcietinājumu). Procesa virzītājs šādos gadījumos raksta ierosinājumu izmeklēšanas tiesnesim, kurš pieņem lēmumu par apcietinājumu. Ja pārkāpumam ir bijuši liecinieki, tad par tiem jāpaziņo procesa virzītājam. Ja drošības līdzeklī ir arī noteikts aizliegums izmantot sakaru līdzekļus un informācijas nodošanas paņēmienus, tad ir jāsaglabā un jāuzrāda procesa virzītājam liecības par to — īsziņas, epasta vēstules un tamlīdzīgi.
Kristīne Strada-Rozenberga, krimināltiesību eksperte:
Pilnībā pietiek ar vienu reizi, kad aizliegums tuvoties pārkāpts, lai procesa virzītājs apsvērtu drošības līdzekļa grozīšanu, atbilstoši situācijai tas arī var būt pietiekams pamats to mainīt. Ja cietušais to konstatējis, bet procesa virzītājs nerīkojas, ieteiktu vērsties pie uzraugošā prokurora, kam jāveic aktīva uzraudzība, kurš arī dod norādījumus procesa virzītājam. Šā drošības līdzekļa pārkāpšanas gadījumos signāls parasti nāk no paša cietušā. Līdz ar to uzreiz pēc iesnieguma saņemšanas, policijai jāpārbauda, vai tas noticis.
Jānis Reiznieks, Valsts policijas pārstāvis:
Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, to neievēro, tad procesa virzītājs ir tiesīgs lemt par tā grozīšanu. Reāli praksē var lemt par apcietinājuma piemērošanu, ko izskata izmeklēšanas tiesnesis pēc izmeklētāja ierosinājuma. Iespēju robežās apkopojot esošo informāciju, var norādīt, ka 2008.gadā Rīgas reģionā minētais drošības līdzeklis aizliegums tuvoties tika piemērots 15 gadījumos pret aizdomās turēto personu.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!