Pikets tika rīkots, jo latgaļu valoda netika iekļauta šodien noritošās Eiropas Valodu dienas valodu darbnīcās "Iepazīsti valodas", kur tiek piedāvāta iespēja iepazīt un apgūt spāņu, lietuviešu, igauņu, vācu, angļu, franču, grieķu, ungāru, itāļu, īslandiešu, dāņu, norvēģu, armēņu, esperanto, līvu un latviešu valodu.
Pēc piketa rīkotāju domām, Eiropas Valodu dienu rīkotāji - Latviešu valodas aģentūra (LVA) - "atkal noklusē par latgaļu valodas esamību Eiropā". Latgaļu valodas aizstāvjiem vēršoties pie LVA darbiniekiem un piedāvājot valodu darbnīcās iepazīstināt interesentus ar latgaļu valodu, saņemta atbilde, ka "piedāvājums nāk par vēlu, jo šī gada programma ir izveidota, plakāti ir nodrukāti un informācija jau nosūtīta."
Latgaļu valodas aizstāvji uzskata, ka pasākuma organizatoriem pašiem bija jāsaprot un jānodrošina valodu darbnīcās arī latgaļu valoda - blakus latviešu un līvu valodām.
Pēc piketa M.Gabrišs portālam Diena.lv teica, ka nākamgad latgaļu valoda varēs piedalīties Eiropas Valodu dienas pasākumos - LVA pārstāvis skaidrojis, ka pieteikšanās notiek augustā, un to latgaļu valodas aizstāvji ņemšot vērā. "Iespējams, mūsu kļūda bija, ka šogad nepamanījām, ka augustā bija pieteikšanās," teica M.Gabrišs.
Runājot par piketa dalībnieku skaitu, viņš norādīja, ka darba dienā uz šādu piketu atnāktu vairāk cilvēku, jo, piemēram, brīvdienās studenti brauc uz Latgali. Pasākuma rīkotājiem arī esot ierobežotas iespējas izplatīt reklāmu par piketu, turklāt atbraukt uz Rīgu no Latgales izmaksā gana dārgi.
Piketētāji rokās turējuši plakātus, kas vēstīja: "Latgaļu valoda nav mirusi", "Izbeigt mysu bārnu asimilaceju", "Vai Latgola i latgoļu valūda ir Eiropā?", vēsta BNS.
M.Gabrišs uzskata, ka latgaļu valodas atbalstīšanā beidzot palīgā jānāk valstij, jo patlaban ar tās popularizēšanu nodarbojoties tikai daži entuziasti. Turklāt valsts to varētu darīt ar likumu izmaiņu, nevis finansējuma palīdzību. Viņš norādīja: Valsts valodas
likuma 3.punkta 4.apakšpunktā rakstīts – "Valsts nodrošina latgaliešu
rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu,
aizsardzību un attīstību". Viņaprāt, ir nepieciešama viena atbildigā iestāde vai amatpersona, kas par to rūpētos.
Piketa rīkotājs arī aicināja interesentus mācīties latgaļu valodu, piemēram, Latgales studentu centrs katru pirmdienu Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās rīkojot latgaļu valodas kursus.
Rīkotāju nākotnes mērķis ir panākt, ka latgaļu valoda ir kā reģionālā valoda Latgalē atbilstoši Eiropas hartai par reģionālajām valodām.