Jo, izrādās, cilvēkiem Latvijā nepavisam nav vienalga, ko citi cilvēki savās mājās ēd. It īpaši, ja daži atļaujas neēst to, ko ēd daudzi. Tad tiek pamanīts, ka Pierīgā dzīvojoša jauna mediķe, viņas vīrs jurists un trīsgadīgais dēlēns ir "reāls šauro pierīšu piemērs", ka "veģetārieši pārsvarā ir garīgi, bet ne vienmēr inteliģenti", ka "psihiatrijā to sauc par metafizisko intoksikāciju, kas ļoti bieži ir patognoma šizofrēnijai" utt. Turklāt izrādās, ka cilvēki, kas pat nav īpaši citādi nekā pārējie, bet tikai ēd citādi, ar to vien ir spējīgi pamodināt citos pat tādu kā pilsonisko apzinīgumu: "Laiks bāriņtiesai apmeklēt šo ģimeni. Arī veselīgi un laimīgi viņi diemžēl neizskatās, tātad dzīvesveids ir galīgi garām." Nu ko, mēs tiešām izdzīvosim — apēdīsim cits citu, pat pirms vēl būs pienākuši laiki, kad nebūs ko ēst. Un nesāksim taču ar tādiem, kas brauc dārgās mašīnās, dzīvo lepnās villās un māk parādīt vidējo pirkstu, bet, protams, ar tiem, kas kaut nedaudz atšķiras — ar "kārtējiem izlēcējiem". Jo nevar taču pieļaut, ka Latvijā tagad katrs ēdīs, ko vēlas!
Laila Pakalniņa: Barības jautājums
Ja politiķi ir sapratuši, ka ar vecajām metodēm (solījumi, pozitīvisma akcijas utt.) priekšvēlēšanu kampaņas vairs nepavilks, un lūkojas pēc jauniem ieročiem, tad viena no plašākajām pēdējā laika diskusijām, kurā iesaistījušies vairāk nekā trīssimt interneta Dienas lasītāju, tādu piedāvā. Proti — atrodi vegānu (cilvēku, kurš uzturā nelieto gaļas un piena produktus) starp konkurējošās partijas deputātu kandidātiem un sabiedrība, iespējams, viņu nories ar daudz lielāku entuziasmu nekā, piemēram, korumpantu vai cilvēku, kurš iesaistījies acīmredzamā interešu konfliktā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.