Laila Pakalniņa: Eņģeļi un velns

Un tas nozīmē, ka cilvēki, kas aicinājumu palīdzēt pieciem bērniem (arī viņu brāļiem, māsām un vecākiem) dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi attiecināja arī uz sevi, ir saņēmuši fantastisku dāvanu - apziņu, ka palīdzēts vismaz 100 bērniem (informācija ziedot.lv mājaslapā vēsta par 98 bērniem, taču tā tur ievietota pēc labestības maratona LNT tiešraidē, kad ziedojumu summa bija 383 690 latu, bet šajā pašā mājaslapā var vērot, ka, pateicoties ziedotājiem, kas izmanto hanzanet, summa pieaug katru dienu, un tā noteikti būs vēl lielāka, kad pēc svētkiem tiks pieskaitīta nauda, kas ziedota citādi). Ja kaut vai tikai paskatās uz ziedotāju sarakstu un apzinās, ka šis nav vienīgais labdarības pasākums šajos valsts makroekonomikas stabilizācijas šausmu iezvanītajos Ziemassvētkos, šķiet, ka stāvi Baltijas ceļā vai kopā ar tūkstošiem 11.novembra krastmalā. Šoreiz mēs atkal esam kopā par Latviju, mēs esam sadevušies rokās, lai nepieļautu, ka tad, kad ir grūti, te dzīvošanas un izdzīvošanas iespējas saglabātos tikai stiprākajiem un bagātākajiem. Taču līdztekus šai klusajai, bet vērienīgajai Ziemassvētku laika manifestācijai Latvijā notiek vēl kāds process - cilvēki aizvien nopietnāk iesaistās azartspēļu biznesa uzturēšanā. Turklāt īpašu vērienu šī atkarība ir ieguvusi, kopš spēlēšanu uz naudu "demokratizējis" LNT raidījums Zelta drudzis. Proti, šķirties no Ls 1,59 par vienu telefona zvanu var jebkurā brīdī un no jebkuras vietas (raidījuma vadītāji tā arī piedāvā - kaut divos naktī pamosties no sapņa un zvani). Diennaktī Latvijas iedzīvotāji tikai Zelta drudzim iztērē 5000 latu. Turklāt skaitļi liecina, ka spēlētāju skaita pieaugumam ļoti pateicīgs fons izrādījusies informācija par valsts ekonomisko situāciju - novembrī Zelta drudzim ienākumi no skatītāju zvaniem bija virs 106 tūkstošiem latu. Diemžēl pat cilvēkam, kurš tikai nejauši ieslēdz šo raidījumu, uzreiz top skaidrs, ka tās aizrautīgākie spēlētāji ir pensionāri. Es, piemēram, dzirdēju, ka cilvēks, kuram tika paziņots, ka viņš ir laimējis 500 latu, par to neizrādīja nekādu prieku, vien skumji noteica, ka esot šim raidījumam ziedojis jau vismaz trīs pensijas. Psihoterapeits Sandis Dūšelis saka: "Dzīve ir diezgan garlaicīga - sevišķi pensionāriem, bet šādi raidījumi (Zelta drudzis) ļauj viņiem iesaistīties sabiedrības procesos, ļauj izrauties no izolētības." Savukārt NBS komandieris Juris Maklakovs vēl nesen atzina, ka Latvijas armijā azartspēles spēlējot daudzi karavīri - ne tikai tie, kas atgriezušies no misijām un tā cenšas rehabilitēties. Bet, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrejeva rudenī, pieķerta regulāri iegriežamies spēļu zālēs, bija spiesta taisnoties, ka spēlēšana viņai palīdz relaksēties pēc saspringtā un stresa pilnā darba. Tomēr spēlēšanas murgs mūs droši vien īpaši neatšķir no citām valstīm. Vien zinot, ka esam daudz sliktākā ekonomiskajā situācijā par daudzām valstīm, azartspēļu bizness šeit var prognozēt lielāku peļņas pieaugumu uz to cilvēku rēķina, kas izmisumā meklēs savu vienīgo iespēju. Taču, runājot par pensionāru, kurš izteicās, ka savas pensijas Zelta drudzim ziedojis, raidījuma vadītāji viņam aizrādīja par vārda "ziedot" lietošanu. Un tomēr varbūt tieši tajā pašreiz ir meklējams risinājums situācijai, kas kļūst aizvien dramatiskāka. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā uzskata, ka Zelta drudzis ir azartspēle ar visām no tā izrietošajām sekām, taču atklāti aģitēt pret dalību šajā spēlē nevar, jo tas esot legāls bizness (inspekcijas vadītāja Signe Birne iesaka sekot savu bērnu un vecvecāku telefonu rēķiniem). Tāpēc pensionāriem un citiem spēlētājiem, lai tiktu vaļā no drudža, kaut kā tomēr ir jānonāk līdz apziņai, ka būtībā jau savus latiņus viņi tik tiešām ziedo: SIA Zelta drudzis laimestos ir jāizmaksā apmēram divreiz mazāka summa nekā, piemēram, spēļu automātu īpašniekiem. Taču ne jau par to ir runa, bet gan par izvēles iespēju, kas gluži tāpat kā ikdienā saglabājas arī svētkos. Proti, Zelta drudža naudas mašīna netika apstādināta ne Ziemassvētku vakarā, ne pirmajos, ne otrajos Ziemassvētkos, un tādējādi cilvēkam visu šo laiku tika piedāvāta iespēja spēlēt un cerēt, ka citiem neveiksies (Zelta drudža gadījumā izredzes tikt pie naudas balvas ir vienam no 605 zvanītājiem). Taču tajā pašā laikā šo 1,59 vai, vienalga, cik latu bija un joprojām ir iespēja ziedot, piemēram, slimiem bērniem, lai viņiem kļūtu labāk (turklāt LNT kā pati dzīve piedāvāja abas iespējas - gan tiešraidē translējot labestības maratonu, gan katru dienu pārraidot Zelta drudzi). Varbūt ar mazu naudu izdodas laimēt lielu naudu, taču tikai varbūt, bet pilnīgi noteikti - pat ar mazu naudu var kādam palīdzēt, jo īpaši tad, ja kopā nāk daudzi. Un, kamēr es rakstu, cilvēki turpina nākt kopā.