Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Laila Pakalniņa: Sestais pirksts

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Kaspers
K
Milzīgā biblotekas ēka tiek celta ne jau kultūras glābšanai. šīs ēkas uzturēšana vien kultūras ministrijai būs milzu slogs. Patreiz valdošās aprindas ir slimas ar Pietuka Krustiņa sindromu. Tās sapņo par iemūžināšanos piramīdās. Birkerta piedāvājums izrādījās šim sindromam atbilstošs. Grāmatām šajā ēkā būs iedalīta tikai viena desmitā daļa, pārējās telpas būs lasītavām, konferenču zālēm, tirgotavām. Lielākā dala no grāmatām būs vecas, reti lasītas. Veco bibloteku labprāt izmantoja studenti, jo tā ir tuvu universitātei. Uz jauno studenti nebrauks, jo tagad transports ir dārgs. Kultūras glābšanai būtu jāpērk grāmatas, nevis jāceļ šķūnis.
N.Naumanis
N
Igaunijā ir 24 profesionāli teātri. Valsts atbalstīti.
Problēma
P
Protams, tas neattiecas uz Pakalniņu, Ēlerti un vēl dažiem pozitīviem tēliem :) Bet tā kompānija tur, vienalga, ir baiga. Vai ne tā?
Problēma
P
Vairumam Latvijas kultūras afēristu, kas nu grib iztaisīties par patiesajiem gara gaismas, kultūras, mākslas un humānisma nesējiem, PĀRĀK uzkrītoši tā āža kāja no gaismas oreola izspiedusies. Un aste - gara, melna un netīra.
Ilmārs
I
Domāju, ka cilvēks, kas Nacionālo bibliotēku sauc par "stikla šķūni" vispār to projektu ir redzējis. Tas pirmkārt. Otrkārt, ļoti žēl, ka cilvēki, kas sāka un noturēja Atmodu, vai nu aizgāja no varas, kad viņu vietā nāca "jaunie latvieši", vai arī paši "jaunlatviskojās" un vienīgais dievs valstī kļuva nauda, nauda, nauda, jo vairāk, jo labāk un pēc iespējas vairāk sev. Tagad esam pie sasistas siles, jo trīs vēlēšanās ir izmantotas un tālāk jākuļas pašiem. Bez latviešu kultūras nebūs arī latviešu tautas, jo cilvēks, kas nedzīvos latviskā vidē, kaut arī vēl runās latviski, latvietis nebūs. Un nav kultūrā mazsvarīgāku lietu, ko var pārmest pār bortu krīzes laikā. Kultūra vai nu ir, vai nav, visa kopā, gluži kā mežs. Izcērtiet lielos kokus, paliks tikai krūmājs, izcērtiet pamežu, nonīks arī lielie koki.
žurnālists
ž
Nemaz igauņiem tik labi neklājas un nemaz ne latviešiem tik slikti. Kaimiņiem vienkārši paveicies, ka medijos nav tik daudz Pakalniņai līdzīgu gaudotāju, vaimanātāju un matu plēsēju.
Redz!
R
Tagad, diemžēl, cilvēki labāk izvēlas maizi nekā grāmatu, jo tie, kuri sevi sludina par kultūras nesējiem, arī vairāk domā par "maizi" nekā par savu nesamo!
vdz
v
Pakalniņas raksta pirmo teikumu zelē visi, kam nav slinkums un sajēga, kas patiesībā ir kultūra!
vilis
v
Vieglāk izspiest no valsts nekā staigāt ar ziedojumu vāceli.Padomju filozofija.Cik lasu grāmatas tad 1.brīvvalsts laikos pamatā ziedoja individuāli un kultūras bija ne mazāk kā šodien.
Marika
M
te nu mūsu kultūras bīdītāji var veikt paši sava darba analīzi. jo tikai saprotot un atzīstot kļūdas iespējams doties uz priekšu. un jāpiedod.
jusis
j
Pakalniņas kundzei vajadzētu ielāgot, ka Igaunijas bijušā prezidenta vārds ir Lennarts. Nu nav labi būt tik paviršai savos sagrābstītajos komentāros, lai gan gribas izlikties gudrākai, nekā patiesībā ir :(
andris B.
a
"latviešiem bija jāķeras vēl pirms lielveikalu būvniecības" - kas par spēcīgu argumentu! Vai Latvijā ir kāds lielveikals, kas uzbūvēts par valsts naudu?
otra puse
o
Interesanti, kur bija brašie bļāvēji, kad tika būvēts Zelta tilts? Nacionālā bibliotēka ir vitāli nepieciešama ēka. Tieši dēļ kurmīšveidīgajiem bļāvējiem arī to saeimā nomuļļāja desmit gadus, līdz izdevās vienoties. To naudu taču tāpat vajadzētu maksāt būvniekiem - tikai kompensācijās par līgumu laušanu. Un par darbavietām celtniekiem arī vajag padomāt.
Haris
H
Laikam krīzei ir jābūt tik dziļai, lai pat "Diena" negribīgi sāktu lietot argumentu, ka "Latvijas valsti bija iespējams nodibināt tāpēc, ka bija tādi latvieši...". Un nevis mistiskā "Latvijas tauta" (šeit nejauši un jauši ieklīdušie nelatvieši), ko diplomātiski un varbūt pārlieku toleranti ierakstīja Satversmē.
lauķis-Lailai Pakalniņai
l
Šoreiz atļaujos nepiekrist! Pirmkārt, ja Igaunijā saskaitīja 24 teātrus, tad arī pie mums, pieskaitot visus tautas teātrus, skailis nebūtu mazs. Otrkārt, ja to kultūras aizstāvju vārdos un darbos patiešām varētu just rūpi par sabiedrību, tad, iespējams, sarunas būtu savādākas, bet tas tā nav: visur cauri cēlajiem vārdiem spiežas savējo intereses, dažādas mahinācijas utt. Uzbliezt "stikla šķūni", kā te minēja, koncertzāli uz salas uut. liecina par rūpēm par Latvijas sabiedrības kultūras iespējām?! Treškārt, arī kultūras nesējiem jādomā, kā piesaistīt sabiedrību tam, ko viņi sludina: daudzi teātri dzīvo uz vecajiem lauriem, kad cilvēkiem bija vienalga, ko pasniedz, ka tikai latviešu valodā. Šodien prasības ir augstākas, un nedrīkst par savu nevarēšanu prasīt papildus finansējumu! Par to varētu runāt un runāt, jo nav ticības, ka kāds patiešām domā par cilvēku kultūras līmeņa celšanas iespējām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas