No ministra kabineta un uzgaidāmās telpas labiekārtošanas būšot vismaz viens labums. Kā stāsta Finanšu ministrijas komunikāciju departamenta direktore Diāna Bērziņa, līdz šim apmeklētāji, kuri vēlējušies satikt ministru, stāvējuši vai nu turpat biroja telpās, vai nu viņiem vajadzēja piedāvāt krēslu. Tagad biroja darbinieki būs atslogoti no krēsla piedāvāšanas apmeklētājiem, jo ne tikai ministrs, bet arī viņa viesi varēs atlaisties baltajos dīvānos.
Pats ministrs Atis Slakteris savu darba apstākļu dizainisku uzlabošanu taupības apstākļos argumentē ar to, ka remonts un mēbeļu pirkšana bija nepieciešama, turklāt ieplānota. Jāsaka, diezgan analoģiski skolotāju, medicīnas darbinieku, policistu, ugunsdzēsēju utt. algām — to palielinājums ir gan nepieciešams, gan ieplānots (vismaz apsolīts).
Var jau būt, ka Slaktera vārdi dienā, kad valdība nolēma iesaldēt valsts sektorā strādājošo algas: "Katram ministram būs jāplāno, kā viņš ietaupīs, un atlaides netiks dotas", ar gudru ziņu ir izteikti nākotnes formā tāpēc, lai tie būtu attiecināmi uz laiku, kad pats finanšu ministrs būs ticis, pie tā, ko gribas. Taču pat tad, ja Finanšu ministrijas plānos tiešām vairs nav neviena balta dīvāna nopirkšana vismaz tāpēc, lai ielās neiziet vairāk cilvēku nekā to, kas jau šobrīd ir nolēmuši protestēt pret valdības lēmumu, prezidentam vajadzētu kaut kā darīt ministriem zināmu, ka tas, ko viņš ir teicis visiem valsts iedzīvotājiem: "Tātad, ja mums nav vairāk ieņēmumu, mēs nespējam arī vairāk tērēt. Šī frāze ir jāatkārto kā tāda mantra, kamēr mēs visi paši to saprotam," attiecas arī uz ministriem personīgi. Un drošības pēc vajadzētu pārbaudīt, kā šo "mantru" ir iemācījies un kā tā "pielec" finanšu ministram. Jo, spriežot pēc baltajiem dīvāniem, šim ministram, kurš tik daudz runā par taupības nepieciešamību, izprast taupības jēgu var nenākties viegli. Taču, kā teicis Zatlers: "Ja reiz valstī ir grūta situācija, tad mums nav jābaidās arī no grūtiem procesiem."
Savukārt premjerministrs Godmanis varētu ministriem vienkārši, bet stingri pajautāt, vai viņi līdz gada beigām nav ieplānojuši vēl paspēt iepirkties. Jo ar to tukšo spainīti ir tā — katrs spļāviens tajā tālu skan.