Taču neatkarīgi no tā, vai nākamnedēļ galvaspilsētā smirdēs, Latvija šobrīd piedzīvo "nasing spešl" politikas bankrota drāmu. Piemēram, piensaimniecība Latvijā netika nolaista pa burbuli vienā dienā vai vienā mēnesī, bet Roze ieraudzīja zemniekus tikai tad, kad viņi ar traktoriem brauca bloķēt ceļus, kas, optimistiski izsakoties, bija pārāk vēlu. Gadiem Latvija kā bija, tā palika viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nepastāvēja eksporta kredītu garantiju sistēma, kas ļautu uzņēmējiem kāpināt eksporta apjomus. Valdībai bija jānoved valsts līdz situācijai, kurā bez aizlienētiem miljardiem vairs nebija iespējams izdzīvot, lai saprastu, ka pozitīvas domas par nākotni (to skaitā piensaimniecības nākotni) nebūs iespējamas bez eksporta attīstības. Proti, tagad beidzot ar apbrīnojamu novēlošanos Latvijā saprasts, ka eksporta kredītu garantiju aģentūra bija jānodibina jau vakar. Tāpat tikai tagad un steidzami ir kļuvis nepieciešams, piemēram, Latvijas radio glābšanas plāns (un nevis tad, kad tā parāds bija vismaz uz pusi mazāks). Un ne tikai. Ļoti daudz kas no tā, ko valdība tagad sajēdz darīt steigā, bija jāizdara jau sen. Kas, visticamāk, ir pierādījums tam, ka Latvijā jau sen bija nepieciešama jauna valdība.
Laila Pakalniņa: Steiga
Zemnieki ir sākuši skatīt — viens, divi. Valdībai viņi tagad ir devuši vienu nedēļu laika izstrādāt konkrētus pasākumus, kā palīdzēt piena ražotājiem. Un vismaz ministrs Roze var nešaubīties, ka "septiņi" šie cilvēki tiešām teiks jau Rīgā, kad zemkopības ministrijai virsū tiks lieti, latviski izsakoties, sūdi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.