Tiesa, Eiropas un pasaules čempiona pārstāvētajai ZZS šobrīd varbūt veicas labāk nekā populārā komponista pārstāvētajai TP. Viktors Ščerbatihs pēc olimpiskajās spēlēs nupat izcīnītās bronzas medaļas gan ir licis manīt, ka varētu sākt domāt par savas sportiskās karjeras galu, taču nekas nav dzirdēts par to, ka svarcēlājs vairs negrib spraukties šaurajā deputāta krēsla. Un ja arī līdz šim Ščerbatiham nav izdevies pierādīt, ka savu darbošanos politikā viņš ir spējīgs novērtēt kaut vai ar simto daļu no tās loģikas un paškritiskuma, ar kādu viņš runā par svarcelšanu, viņš kā Saeimas sponsorēts sportists nupat ir apliecinājis, ka vismaz viens olimpietis ir nepieciešams katrai Saeimas frakcijai. Vispār jau labāk divi — viens ziemas un viens vasaras olimpiskajām spēlēm. Tas parlamentu, kurš lēni un ar grūtībām ir spējīgs reaģēt, piemēram, uz Gruzijas okupāciju, padarītu daudz dinamiskāku vismaz olimpisko spēļu laikā, jo frakcijas tad varētu sacensties par medaļām. Turklāt ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa paziņojums, ka Ščerbatihs ir viņu varonis, arī varētu kalpot par izaicinājumu partijām, kuru rindās savu varoņu nav. Brigmanis arī informējis medijus, ka viņa partija plānojusi Ščerbatihu svinīgi sagaidīt mājās no Pekinas. Bet citām partijām nav ko sagaidīt! Tāpēc līdz Londonas spēlēm, t.i., līdz nākamajām vēlēšanām, jāatrod.
Tiesa, varoņu meklēšanas process acīmredzot ir abpusējs — gan politika pieglaužas pie sporta, gan sports pie politikas. Jo nav jau citas atbildes uz jautājumu, par ko Aigara Kalvīša dēliem un viņu tēvam (atšķirībā, piemēram, no Ščerbatiha viskvēlākā līdzjutēja un talismana — mammas, kam sportists pats pirka biļeti) Latvijas Olimpiskā komiteja piešķīrusi brīvbiļetes, par kurām LOK prezidents Aldonis Vrubļevskis teicis: "Var pieteikties jebkurš, bet jebkurš nevar dabūt." Un dabūt ne vien sev, bet arī saviem bērniem (kurus, kā stāsta Kirovs Lipmans, neesot bijis kas pieskata, jo Kalvīša sieva bijusi aizņemta) acīmredzot var tad, ja kļūst par Latvijas čempionu sabiedrības neuzticēšanās jomā. Turklāt ar tik iespaidīgu rezultātu, ka jāatstāj premjera krēsls un vēl pusgadu pēc tam Saeimā jāmūk iekšā pa sāndurvīm. Katram, protams, sava izpratne par varonību. Taču Latvijā kļūst jo dienas, jo smieklīgāk klausīties, ka sports ar politiku nav saistīts.