Laila Pakalniņa: Vienalga man?
Un tagad man atkal ir latviešu žēl. Kad dzirdu, ka viņi nepiedalīsies Eiroparlamenta vēlēšanās, jo neesot par ko balsot un jēgas arī neesot. Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra Eurobarometer jaunākais pētījums liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju (73%) uzskata — Eiropas Parlaments nerisina viņu problēmas. Turklāt saskaņā ar pētījumu Latvijā ir vismazākā interese par EP vēlēšanām visā ES — 79% Latvijas iedzīvotāju tās ir vienaldzīgas.
Tādējādi visai reālas šķiet aizdomas, ka latviešu pofigs varētu ieviest korekcijas kādas citas aptaujas rezultātos. Proti, nesen publicētais Burson-Martseller pētījums par politisko partiju izredzēm EP vēlēšanās no Latvijai atvēlētajām astoņām deputātu vietām divas prognozē Saskaņas centram, un pēc saraksta tas ir Alfrēdam Rubikam un Borisam Cilēvičam, un vienu PCTVL — tātad saraksta līderei Tatjanai Ždanokai. Ja latviešiem 6.jūnijā būs tikpat vienalga, cik šobrīd, tad viņi noteikti varēs palīdzēt tiem vēlētājiem, kas nevis sūkstās par to, ka Eiroparlaments nerisina viņu problēmas, bet ir pārliecināti, ka Eiroparlaments jāizmanto Latvijas nogānīšanai un acīmredzamai Krievijas interešu aizstāvībai, panākt, lai tādu deputātu, kas ne vien neatzīst Latvijas okupācijas faktu, bet PSRS sabrukumu un Latvijas neatkarības atgūšanu uzskata par lielu kļūdu, bija pret Latvijas dalību ES un kam rēgojas, ka šodien pa Rīgas ielām staigā fašisti, no Latvijas Eiropas Parlamentā būtu vismaz puse. Ja ne vēl vairāk.
Turklāt, ja latviešiem ir vienalga, tad Igaunijas Drošības policija otrdien izplatījusi ziņojumu, kurā apliecina, ka zina, kam pilnīgi noteikti nav vienalga, kas tiek ievēlēts EP — Krievijas specdienestiem tur ir vajadzīgs savs cilvēks, un par tādu varētu kļūt Igaunijas Cilvēktiesību informācijas centra vadītājs Aleksejs Semjonovs: "Runa ir par klasisku situāciju, kad Kremlim lojāls cilvēks saskaņo savas darbības un lēmumus ar finansētāju vēlmēm." Turklāt saskaņā ar Igaunijas policijas informāciju Krievijas specdienesti arī citos Eiropas reģionos cenšas apvienot Krievijas kopienas, un viens no šī procesa mērķiem ir panākt, lai krievu valodai Eiropas Savienībā tiktu piešķirts oficiālas valodas statuss. Cita starpā, igauņu drošībnieku ziņojums nav pretrunā ar Maskavas patriarhāta vēlmi EP nodibināt pareizticīgo intereses aizstāvošu ārpusfrakciju deputātu grupu. Patriarhāta pārstāvis Anatolijs Iļjins šo plānu dēvē par "ļoti ambiciozu, taču pilnīgi reālu", jo integrācija Eiropā nedrīkstot attiekties tikai uz Rietumiem, esot jāņem vērā, ka ES valstīs dzīvo astoņi miljoni krievu, kas saistīti ar pareizticību un krievu tradīcijām.
Ja vairākums Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem vienalga, kas notiek Briselē, tad atliek divas iespējas — būt pārliecinātiem, ka Igaunijas sniegtā informācija uz Latviju neattiecas (kas nozīmētu ticēt, ka Kremlim nav interešu Latvijā), vai arī būt pārliecinātiem, ka viņiem tiešām ir vienalga, kas turpmāk notiks Latvijā, Eiropā un pasaulē.
Tomēr Kremļa izredzes, pateicoties latviešiem, kam Eiroparlaments šobrīd interesē mazāk nekā, piemēram, Eirovīzija, varētu arī nebūt nemaz tik lielas. Un ne tikai tāpēc, ka tie, kas uzskata — EP nerisina viņu problēmas, nevar to pašu apgalvot par pašvaldībām. Proti, uz EP vēlēšanām, kas notiek vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām, visticamāk, aizies daudz vairāk cilvēku, nekā šobrīd liecina Eurobarometer pētījums, kur apstāklis par 6.jūnija komplektu "divi vienā" nav ņemts vērā (turklāt tieši tāpēc, ka vēlēšanās būs iespēja vēlēt divreiz, latvietim, kurš tradicionāli un vēl jo vairāk šobrīd esot vīlies visās partijās un tātad nav izteikts vienas partijas fans, varētu būt saistošas ar iespēju balsot par divu dažādu partiju sarakstiem).
Taču, lai paši pārliecinātos par to, vai šķietamais vispārējās vienaldzības triumfs tiešām ir tik neiedragājams, latviešiem nav jāgaida līdz vēlēšanām, bet tikai līdz sestdienai. Protams, liekas jau, ka kopš pagājušā gada 13.septembra, kad notika pirmā Lielā talka, Latvijas ceļmalās, kāpās, mežos, pļavās, parkos, grāvjos utt. varbūt ir atkal izgāzts vismaz tas pats mēslu daudzums, kāds toreiz savākts, t.i., vairāk nekā 260 000 maisu. Turklāt mēslu ir tik daudz un tik dažādās vietās, ka vienaldzība pret vietu, kur dzīvojam, šķiet raksturīga ne tikai nelielai daļai Latvijas iedzīvotāju vai kādam konkrētam sociālajam slānim (bezpajumtniekiem vai biezajiem), vai vecuma kategorijai (ceļmalas mēslos kā grāmatā var izlasīt apsūdzības visiem). Tomēr, ja septembrī nebūtu savākti tie mēsli, kas tika savākti, Latviju klātu divreiz biezāks atkritumu slānis. Ja sestdien, otrajā Lielajā talkā, darba cimdus uzvilks vēl vairāk cilvēku nekā pirmajā talkā, cerība dzīvot nepiecūkotā Latvijā kļūs aizvien reālāka. Ja ar katru nākamo talku to, kuriem nav vienalga, būs aizvien vairāk, var pienākt reize, kad nevienaldzīgo būs vairāk nekā vienaldzīgo. Turklāt savā ziņā talka ir kā vēlēšanas, un vēlēšanas ir kā talka. Par labāku Latviju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.