Laila Pakalniņa: Zem karogiem

gadsimta karoga aprakstu. Sarkanbaltsarkano karogu kā savu identitātes apliecinājumu sāka lietot Tērbatas latviešu studenti. 4. maijā 984 kuģa Mona Lisa pasažieri mierīgi un bez panikas (kā vēsta ziņu aģentūras) bija spiesti noraudzīties kā Latvijā saulains valsts svētku rīts kļūst par saulainu valsts svētku pusdienlaiku un tā tālāk. Astoņpadsmit kilometri, kas viņus šķīra no Latvijas krasta, visticamāk, neļāva pamanīt, ka neliela daļa no valstī reģistrētajiem 1 179 806 transportlīdzekļiem ir rotāti ar tādiem pašiem karodziņiem, kādi ir Krasta apsardzes kuģiem, kas atpeldējuši līdz Monai Lisai. Pie automašīnām piestiprināto karodziņu noteikti būtu daudz vairāk — daudzi bērni gribēja, lai viņu tēvi pie savām automašīnām tos piestiprina jau 18. novembrī. Taču Statoil degvielas uzpildes stacijās tos izpirka ļoti ātri. Viens mazs puika pat bija gatavs raudāt, kad pārdevēja atteicās viņa tēvam pārdot pašu pēdējo karodziņu — degvielas uzpildes stacijai tas bija nepieciešams kā svētku rotājums. Visticamāk, tēvs ar savu puiku toreiz apbraukāja tuvākos lielveikalus, taču velti — pagājušajā rudenī patriotiskajā nedēļā lielveikalos varēja vēl nopirkt nocenotus helovīnu aksesuārus un nenocenotus Ziemassvētku egles bumbuļus. Taču varbūt nākamajos valsts svētkos karodziņu tomēr būs vairāk. Jo, uzstājoties Amerikas Latviešu apvienības kongresā Klīvlendā, aizsardzības ministrs Vinets Veldre ir teicis, ka paveikti pirmie soļi patriotisma audzināšanas programmas izstrādē. Tās mērķis būs valstiskā līmenī noteikt stratēģiskos virzienus, kā nākamajos piecos gados Latvijas iedzīvotājos veicināt patriotismu. Man, protams, patīk, ka gan Latvijas, gan hokeja dēļ pie mašīnām plīvo valsts karodziņi. Taču Igaunijā 3. maijā Igaunijas karodziņi plīvoja pie mašīnām, kas veda mēslus. Igauņi bija apzinājuši un interaktīvā kartē iezīmējuši vairāk nekā desmit tūkstošus piemēslotu vietu. Talcinieki no visas Igaunijas varēja reģistrēties internetā. Pasākumu Izdarīsim! atbalstīja gan valsts, gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas, daudzi lieli uzņēmumi, mediji un prezidents. Tika izdalīti 200 000 maisu. Oficiāli skaitās, ka sakopšanas darbos piedalījās vairāk nekā 50 000 brīvprātīgo, taču Igauniju pārņēmušais "atkritumu bumbas efekts" (tā šo entuziasmu nosauca Igaunijas Vides ministrs Jānuss Tamkivi) bija daudz plašāks — vēl pirms 3. maija ļoti daudzi cilvēki patstāvīgi ķērās pie mēslu vākšanas un teritoriju sakopšanas. Turklāt "bumba", neskarot Latviju, bija trāpījusi arī Lietuvai. Aprīlī, uzzinot par igauņu apņemšanos, Lietuvā kļuva dzirdams sauciens — mūsu ir vairāk par igauņiem, tātad arī mēslu mums noteikti ir vairāk. Tā sestdien, vienu dienu pirms valsts svētkiem Latvijā, tika iztīrītas Igaunija un Lietuva. Par to ziņoja starptautiskās ziņu aģentūras, sižetu par Igaunijas tīrīšanu raidīja BBC. Mājaslapā teeme2008.ee, kur tika koordinēts pasākums Izdarīsim!, par tā rezultātiem vēstīts: "10 000 tonnu nelegālu atkritumu mētājās visapkārt pa Igauniju, un mums bija ambiciozs plāns — satīrīt to visu vienā dienā! Un tā ar 50 000 brīvprātīgo 3. maijā mēs to izdarījām!" Savukārt Igaunijas vides ministrs norāda, ka tagad svarīgi ne tikai turēt tīru Igauniju, bet arī organizēt kaimiņu uzraudzību: "Tas nozīmē, ka pret cilvēkiem, kas negodprātīgi izrīkojas ar atkritumiem, nedrīkstam būt vienaldzīgi." Var jau būt, ka, runājot par kaimiņiem, ministrs nav domājis latviešus, taču mūsu interesēs tomēr būtu saprast, ka ir. Jo 3. maijā mēs esam izrādījušies vājākais Baltijas ceļa posms. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nesakoptās vietās Latvijas valsts karogu pacelt ir aizliegts.