Monētas tirāža ir viens miljons, un tā netiks papildināta. Tirāža noteikta, lai monētu pietiktu cilvēkiem, kuri to vēlēsies uzglabāt, taču apgrozībā tās parādītos reti.
Jaunās viena lata monētas reversā
attēlots Nameja gredzens. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās
monētas kalšanas gads - 2009. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra,
izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu
un citām viena lata apgrozības monētām nav.
Monētas grafisko dizainu veidojusi Ilze Lībiete, ģipša modeli - Baiba Šime. Abas mākslinieces ar šo darbu debitē monētu dizainā.
Jaunās viena lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münze Berlin.
Apgrozībā ir monētas arī ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša,
Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas,
sniegavīra, ūdensrozes un skursteņslauķa attēlu, atgādina LB. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par
pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs
eiro.
Kā norāda LB, viens no populārākajiem baltu rotu atdarinājumiem ir Nameja gredzens – gan rotkaļi, gan arheologi, gan rotu nēsātāji lieto šo jēdzienu konkrēta gredzena veida apzīmēšanai. Visbiežāk šo gredzenu redz vīriešu pirkstos, bet to labprāt nēsā arī sievietes. Gredzena oriģināli atrasti latgaļu teritorijās un Daugavas krastu pilskalnos.
Ar zemgaļu vadoņa Nameja vārdu šo gredzena veidu sāka saistīt 20.gadsimta 30.gados, kad Daugmales pilskalnā tika atrasti divi šādi gredzeni un to sāka plaši atdarināt un nēsāt, norāda LB. "Taču pats Namejs laikam gan šādu gredzenu nebija pat redzējis – senkapos atrastie gredzeni datēti ar 12.gadsimtu vai, vēlākais, 13.gadsimta sākumu, kad Namejs vēl nebija dzimis, bet viņa dzīves laikā šādus gredzenus vairs nenēsāja. Turklāt tā bija latgaļu rota, kuru zemgaļi nelietoja un kuras atradums Daugmales pilskalnā skaidrojams ar to, ka šeit senatnē krustojās daudzu tautību amatnieku un tirgotāju ceļi," vēsta LB.
"Nameja gredzens kļuvis par latvietības zīmi, un, jebkurā pasaules malā sastopot cilvēku ar šādu gredzenu pirkstā, pazīstam savējo – pat ja viņš ir citas tautas pārstāvis, pat ja viņš pats Latvijā nemaz nav bijis, gredzens liecina, ka viņu kaut kas saista ar šo zemi."