Latkovskis: Lai padarītu sabiedrību saliedētu, jābūt jauna līmeņa kvalitatīvam dialogam

Jābūt ir kvalitatīvai dekolonizācijai, nevis muldēšanai.

Reiz bija talantīgs žurnālists, kurš pamazām ieg;āja un ieslīga rutīnā, kļuva garlaicīgs, neinteresants un izpatīkošs. Tagad nav vairs žurnālista, bet izskatās par vienu politiķi-tukšrunātāju vairāk. Kurš ieguvis? Žurnalistika noteikti.

Ilmār, vai savu kriminālo drauģeli Juri Ulmani ņemsi par palīgu?

bla bla bla... visu laiku to vien dzird - jābūt dialogam, jākomunicē ar tautu, jāskaidro lēmumi... kaudzēm visādu PR jefiņu deldē bikses pie datoriem sasēduši.. bet ka kaut viens, kaut vienu reizi beigtu iopcik tās muļķības gvelzt un tiešām sāktu komunicēt ar sabiedrību - figu! vieglāk muldēt, ka tas redz ir vajadzīgs.. pieņemt vēl lielāku kaudzi diedelnieku darbā.. un turpināt ierastajās sliedēs

neveins godīgais nesaliedēsies ar nodokļu nemksātājiem zagļiem simulantiem u.c parazītiem. NECERI!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Tad tā sabiedrības pašnāvība. Iznīcini tos lopus, liec pie darba un būs miers. VAI ZINI, KA PSIHISKI SLIMI Ģ.Ā, SEV NOFORMĒ MAZNODROŠINĀTA STATUSU? KAM AR KO SALIEDĒTIES?

Lai radītu jauna līmeņa dialogu, vajadzētu rūpīgi izvērtēt arī mēdiju darbību pēdējā gada laikā. Pārāk daudz baumu un tendenciozu "viedokļu". Tā rezultātā apzināti vai neapzināti tiek, burtiski, sarīdītas visas iespējamās iedzīvotāju grupas. Tai pašā laikā nepietiekoši informācijas no pirmavotiem, proti, maz faktu.

Lai padarītu sabiedrību saliedētu , jābūt jauna līmeņa lietus mākonim. Krāsa- tumši zila (vēlams). Tilpums- lai saliedētu kā minimums Dziesmusvētku estradu. (vai jaunajās mērvienībās- Likteņdārzu.

Vispār esmu pārsteigts, ka šis liberastiskās ideoloģijas imams (LTV) ir iekļuvis VL! sarakstos un Saeimā. Es viņu, kad pamanīju, svītroju laukā tā, ka blakus par mūžīgo studentu - rokas kabatā balsojošā tante nodomāja, ka es skaitu naudu.

Filma „Kalpone” Filmas darbība notiek 60-tajos gados (90-tajos gados), ASV dienvidos (Latvijā). Pabeigusi universitāti, Skītere (Sarmite) atgriežas mājās – klusā pilsētiņā Džeksonā (klusā pilsētiņā Jūrmalā). Viņa sapņo kļūt par rakstnieci un reiz izsisties lielajā pasaulē, taču labi audzinātas jaunietes galvenajam mērķim ir jābūt veiksmīgas precības un mājas pavarda uzturēšana. Par Skīteres (Sarmites) domu biedrenēm kļūst kalpones – Eibilīna (nepilsone Nataša), kura visu mūžu strādā balto (latviešu) cilvēku mājās un no dzīves vairs neko negaida un bezkaunīgā Minnija (nepilsone Larisa)– Džeksonas (Jūrmalas) labākā virtuvene, ar kuru labāk nesasieties pat pašām augsprātīgākajām baltajām (latviešu) dāmītēm. Divas melnās (krievu) kalpones un nepieredzējušo balto (latviešu) jaunieti apvieno viens – saasināta taisnības sajūta un vēlme vismaz kaut ko izmainīt šajā pasaulē.