Energokompānija norāda, ka palu periodam ir jāsagatavo hidroelektrostaciju darba režīms un attiecīgi arī pārvades tīkla darba režīms, jo šajā brīdī tiek eksportētas salīdzinoši lielas jaudas pretstatā pārējam gadam.
Latvenergo gan atzīst, ka ir ļoti grūti prognozēt iespējamo plūdu attīstības scenāriju, jo tas ir atkarīgs no tādiem kritērijiem kā sniega segas biezums, ūdens saturs sniegā, kušanas ātrums un laika apstākļi palu periodā, tāpēc, lai varētu uzkrāt iespējamo palu ūdens daudzumu hidroelektrostacijās tiks veikta pirms palu ūdens līmeņa nostrāde hidroelektrostacijās.
Kā informē kompānija, tās vadība ik pavasari dodas koordinējošās darba vizītēs pie Vidusdaugavas - Aizkraukles, Pļaviņu, Jēkabpils pašvaldībām. Šādu tikšanos mērķis ir saskaņot un precizēt abu pušu rīcībā esošo informāciju un iespējamo līdzdalību plūdu gadījumā konkrētu pašvaldību teritorijās.
Hidrometeorologu informācija liecina, ka pašreiz ledus biezums posmā no Krāslavas līdz Pļaviņām ir no 22 līdz 40 centimetriem. Taču, lai iegūtu precīzāku informāciju par ledus biezumu un iespējamajām vižņu koncentrācijas vietām, tuvākajā laikā tiks veikti papildu pētījumi.
Tuvojoties palu periodam, Latvenergo aicina ņemt vērā, ka katram Daugavas posmam ir dabīgās applūšanas teritorija, kas atkarīga no vides reljefa un ūdens caurteces katrā Daugavas posmā. Par to ir brīdinātas pašvaldības. Posms, kurā Latvenergo ar savām darbībām var ietekmēt ūdens līmeni, ir ierobežots – Pļaviņu HES ūdenskrātuves ietekmes zona beidzas aiz Jēkabpils, norāda energokompānija.
Energokompānijas informācija liecina, ka Latvijā gada griezumā vidēji tiek saražots 50-60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, tomēr palu periodā, pateicoties ūdens pieplūdumam, Latvenergo ražotnes spēj nodrošināt vietējo patērētāju vajadzības pilnībā.