A.Siksnis norādīja, ka Latgalē 2010./2011.gadu mijā bija īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi - sasalstošs lietus, spēcīga snigšana, atkala un koku apledojums, kas kopā izraisīja situāciju, ka blakus elektropārvades līniju trasēm un pat ārpus aizsargjoslām augošie koki, nespējot izturēt ledus un sniega segu, nolūstot vai iekaroties elektropārvades līnijās, izraisīja līniju saraušanu un elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu.
“Sadales tīkls darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrolīniju bojājumus un piegādātu elektroenerģiju lietotājiem, taču ļoti bieži bija situācijas, kad tikko salabotā līnijā atkal iekrita lūzis koks un līnija bija jālabo atkārtoti,” skaidroja Latvenergo pārstāvis.
Viņš uzsvēra, ka elektroapgādes līnijas ik gadu tīra atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, kā arī pieejamajam līdzekļu apjomam. “Tomēr, šādai, ārkārtas situācijai, kas pieredzēta reizi 30 gados, iepriekš veiktie līniju sagatavošanas darbi nav līdzējuši,” piebilda A.Siksnis.
Ārpus apdzīvotām vietām, aizsargjoslas platums līnijām ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem ir 6,5 metri no līnijas ass, taču koki sasniedz pat 30 metru garumu. Latvenergo neredz pamatu pārmetumiem Sadales tīkla darbiniekiem par pārkāpumiem elektrolīniju ekspluatācijā, trašu tīrīšanā vai neizdarību savu pienākumu veikšanā, jo līnijā var iegāzties koks, kas aug 30 metru attālumā no līnijas.
“Būtiskākās atziņas, kas tika apkopotas pēc piedzīvotās stihijas, ir saistītas ar nepieciešamību pilnveidot normatīvo aktu bāzi attiecībā uz elektrolīniju platumu, jo līdzšinēji pieļaujamais nespēja nodrošināt elektrolīniju vadus pret koku noliekšanos pār tiem, kas arī bija galvenais līniju pārrāvumu cēlonis. Pat neskatoties uz to, ka šīs līnijas tikušas uzturētas kārtībā,” uzsvēra A.Siksnis.
Patlaban Sadales tīkla īpašumā ir elektrotīkls, kura līniju kopējais garums Latvijā sasniedz aptuveni 90 000 kilometru. Tai skaitā, ir 30 000 km 20 kV gaisvadu līniju, no kurām aptuveni 6 000 iet caur mežiem, un 5 000 vidējā sprieguma līniju ir izveidotas kabeļu formā.
“Jau šobrīd tiek pakāpeniski veikta arī kabeļu guldīšana zemē, - kaut arī šis process ir ievērojami dārgāks un samazina bojājumu atklāšanas operativitāti, zemē esošie kabeļi ir daudz mazāk pakļauti dabas untumiem, kā tas ir līniju gadījumā,” piebilda Latvenergo pārstāvis.