Latviete un itālis tiesājas par bērnu

Galavārds par to, vai Latvijai vērsties EKT, jāpieņem Latvijas valdībai. Šogad augustā Marko paliks jau septiņi gadi. Zēns dzimis Romā, bet pēdējos trīs gadus viņš dzīvo Latvijā ar māti Latvijas pilsoni Jeļizavetu Šneersoni. Tēvs itālis Korrādo Kampanella un Itālijas varas iestādes joprojām uzskata, ka Marko Latvijā atrodas nelikumīgi, jo māte pārkāpusi Hāgas konvenciju un Eiropas Savienības regulu, saskaņā ar kuru bērns uzskatāms par nolaupītu, jo ignorētas Itālijas tiesas noteiktās tēva tiesības. Lai gan vecāki Itālijā dzīvoja šķirti jau gadu pēc Marko dzimšanas un vēl pēc gada Itālijas tiesa noteica atsevišķas aizbildniecības tiesības mātei, bērns pārcelties uz dzīvi citā valstī bez tēva piekrišanas nedrīkstēja. Latvijas tiesa rīkojumu bērnu atgriezt Itālijā atteikusi, lēmumu pamatojot ar psiholoģisku un fizisku risku bērnam. Latvija grasījās vērsties EKT, jo Itālija, atkārtoti prasot bērna atgriešanu, nav ņēmusi vērā Latvijas tiesas spriedumu, kā arī nav uzklausījusi bērna un mātes viedokli. EK šo sūdzību atzina par nepamatotu, jo, lemjot par bērna atgriešanu, valstis varot izmantot nacionālās normas. "Ja Itālijas likumi neparedz, ka jāuzklausa māte un bērns, bet pietiek ar dokumentu izskatīšanu, tad tas ir pieļaujami," atzinuma saturu atstāsta Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra. Lai gan ministrija nolēmusi nevērsties EKT, māte ir apņēmības pilna pati cīnīties par tiesībām paturēt bērnu pie sevis. J.Šneersone prasību bērnu vest uz viņa dzimteni ir pārsūdzējusi Itālijā. Apelācijas tiesa būs aprīlī. "Es uzskatu, ka izbraukšanas rīkojums nav spēkā, kamēr nav pabeigts pārsūdzības process," lēmumu bērnu paturēt Latvijā pamato J.Šneersone. Ja Itālijas tiesa pārsūdzību noraidīs, māte gatavojas sniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.