Diplomāti uzsver, ka runa ir par cilvēkiem, kuriem nav izvirzītas kriminālapsūdzības. Viņiem būtu jādod iespēja reintegrēties sabiedrībā. ES sākusi šo jautājumu risināt pēc jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojuma, ka gada laikā tiks slēgta Gvantanamo bāze, kurā viņa priekšteča Džordža V.Buša laikā ieslodzīja aizdomās par saistību ar terorismu turētās personas. Cietums, kurā ieslodzītie tika pakļauti spīdzināšanai un gadiem tika turēti bez apsūdzību uzrādīšanas, bija kļuvis par vienu simboliem Vašingtonas neveiksmēm Irākā un Afganistānā. ES diplomāti uzskata, ka šis būtu simbolisks samierināšanās žests ar Vašingtonu, ņemot vērā eiropiešu domstarpības ar Dž.V.Bušu Irākas jautājumā. Vairākums valstu, tāpat kā Latvija, ar konkrētām atbildēm nesteigsies. Kā uzsver ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis, vispirms ir jānoskaidro, vai Latvijas likumi pieļauj šādu iespēju. Diplomāti apgalvo, ka, visticamāk, šis būs viens no jautājumiem, kurā ES valstis nevarēs vienoties. Piemēram, Dānija, Zviedrija un Nīderlande ir noraidījušas šādu iespēju, jo tas nozīmētu līdz šim īstenotās ASV politikas atbalstīšanu.
Latvija apsvērs ASV cietumnieku uzņemšanu
Latvijai vispirms ir jāizpēta, vai tās likumi atļauj uzņemt bijušos Gvantanamo bāzes ieslodzītos, tā Ārlietu ministrija komentē Eiropas Savienībā sāktās diskusijas par šāda soļa speršanu. To, ka šobrīd Latvijā nav pietiekamas skaidrības šajā lietā, apstiprina arī tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) pārstāves Ingas Salenieces paziņotais, ka valsts nemaz nevar uzņemt šos cilvēkus, jo cietumos nebūs vietas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.