Latvija bija gatava zēnam palīdzēt atveseļoties, taču liktenis lēma citādi

Septiņgadīgo zēnu apturēja smaga slimība. Diagnozi mediķiem izdevās noteikt, taču joprojām viņiem nav zināms cēlonis, kas zēnam izraisīja tik strauju aknu mazspēju. Viņa pēdējās dienās Artim dzīvoja līdzi visa Latvija — neticami īsā laikā cilvēki saziedoja lielu naudas summu, lai zēnu ar īpašu transportu varētu nogādāt Briselē, kur bija iecerēta aknu transplantācija. Artis tur arī nonāca, taču slimnīcā Briselē konstatēja — puisēnu glābt neizdosies. Viņa sirds pārstāja pukstēt pagājušajā sestdienā, šodien viņu apbedī. Kā tik veselīgs bērns varēja aiziet divu nedēļu laikā — šis jautājums nodarbina Arta vecākus Santu un Eināru Zeminskus. Nelaime zēnam sākās ar nelielām, īslaicīgām vēdersāpēm, kas ilga dažas dienas. Māte Arti aizveda pie ģimenes ārsta, viņš uzrakstīja norīkojumu uz Dobeles slimnīcu aizdomās par hepatītu A — zēnam acu āboli todien bija iedzelteni. Pēc Dobeles slimnīcā pavadītas nedēļas viņa stāvoklis pēkšņi pasliktinājās. Smagā stāvoklī Arti nogādāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā. Kad trešajā dienā Rīgā ārstu konsilijs nolēma, ka zēnam nepieciešama aknas transplantācija, ko var veikt tikai ārzemēs, notikumi sekoja kā paātrinātā filmā. Zēna glābšanas operācija bija pirmā tik operatīvā Latvijā — iesaistījās virkne Latvijas un ārvalstu institūciju, mediji palīdzēja savākt ziedojumus. "Cilvēki zvanīja vakarā vēlu uz slimnīcu, interesējās, kā klājas Artim. Pilnīgi visi bija vienā mirklī gatavi bērnam pievērsties un palīdzēt. Diemžēl — nesanāca," saka profesore Dace Gardovska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja. Mediķi Latvijā gaida sekcijas rezultātus no Briseles slimnīcas, kas, iespējams, palīdzētu noskaidrot, kas izraisīja zēnam tik strauju aknu mazspēju. Savukārt to, vai zēna ārstēšanā nav pieļauti kādi pārkāpumi, sola noskaidrot Veselības inspekcija. Inspekcija lēmumu par ekspertīzes sākšanu pieņēma pati, par Arta gadījumu uzzinot no medijiem, saka Veselības inspekcijas pārstāve Gunita Sapožņikova. Brīnums nesekoja Arta tētis Einārs Zeminskis ar dēlu pēdējoreiz runāja sestdien Dobeles slimnīcā. Zēns izskatījies vārgs, sēžot atbalstījies uz vienas rokas. "Acu āboli bija spilgti dzeltenā krāsā, tāpat kā āda. Es neesmu mediķis, bet bija redzams, ka nemaz nav labi," atceras tētis. Svētdien māte zvanījusi Artim ik pēc stundas, divām. Pulksten deviņos vakarā vēl Artis viņai novēlējis arlabunakti. "Tad viņš man vēl piezvanīja trijos naktī. Pa miegam pacēlu klausuli, Artis teica — ātri, ātri nāc pie manis. Domāju, bērns svešā vietā, laikam samiegojies, viņu nomierināju, ka no rīta taču abi satiksimies," atceras Santa. Nākamajā rītā zvanījis slimnīcas ārsts — dēls esot reanimācijā, jāved uz Rīgu. "Kad ierados, bērns vairs mani nepazina," atceras māte. Zēns nonāca Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, intensīvās terapijas nodaļā. Artis pie samaņas vairs nenāca. Jau zēnam nonākot slimnīcā Rīgā, mediķi pieļāva, ka varētu būt nepieciešama aknas transplantācija. Atrada donoru — Arta mammas brāli. Piektdienas vakarā ar starptautiskās sanitārās aviācijas Vācijas partneru palīdzību Arti un viņa mammas brāli nogādāja Briselē. Diemžēl, nonākot slimnīcā Briselē, skenēšana liecināja, ka zēna smadzenes ir mirušas. "Tas nozīmēja lēmumu par aparātu atslēgšanu. Ārsti mani nesteidzināja, teica — izlemiet, kad, un tad mēs to darīsim," saka S.Zeminska. Puisēnu slimnīcā Briselē nokristīja mācītājs. "Es vēl palūdzu, vai varētu apģērbt Arti citās drēbītēs, ne slimnīcas apģērbā. Kamēr braucām drēbēm pakaļ, es lūdzu Dievu — dari brīnumu, dod kādu mājienu, ka visam vēl nav gals," ar asarām atceras Arta mamma. Brīnums nesekoja. Arta mamma saka vislielāko paldies visiem ziedotājiem. "Mēs nekad nevarējām iedomāties, ka cilvēki ir tik ļoti atsaucīgi, nekad," viņa saka. Cilvēki Artim nepilnās divās dienās saziedoja vairāk nekā 35 000 latu, kas ir krietni vairāk, nekā bija vajadzīgs. Pāri palikusī nauda tiks novirzīta citu smagi slimu bērnu ārstēšanai vai rehabilitācijai. Nav zināms cēlonis Dobeles slimnīca pēc notikušās nelaimes analizējusi Arta slimības vēsturi. "Secinājām, ka mēs esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos. Diemžēl ne vienmēr izdodas glābt, bet mēs patiešām centāmies," saka slimnīcas galvenā ārste Zeltīte Zaļaiskalna. Artis slimnīcā nonācis ar "parastu hepatītu ainu", viņa stāvoklis smags kļuvis pēkšņi. Jau pirmajā dienā slimnīcā zēnam tika veiktas analīzes. "Gaidījām rezultātus, tas paņem laiku. Līdzko zēna stāvoklis kļuva smags, mēs vērsāmies pēc palīdzības Rīgā," stāsta Z.Zaļaiskalna. Arī D.Gardovska norāda: "Tas bija akūts gadījums, kas sākās parastā veidā. Nu nav tādu rīku, kas varētu pirmajā slimības dienā pateikt, kā hepatīts noritēs pēc pāris dienām, kāda būs slimības gaita un iznākums. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, zēnam sākotnēji nebija nepieciešams ārstēties reanimācijā. Nebija iespējams arī paredzēt, ka nākotnē būs nepieciešama transplantācija". Mediķi slimnīcā Rīgā konstatēja, ka zēnam ir nenoskaidrotas izcelsmes fulminanta hepatīta forma. Tā rezultātā aknu šūnas aiziet bojā bez iespējām reģenerēties. "Neskatoties uz plašiem izmeklējumiem, mēs joprojām nevaram pateikt, kas ir šī hepatīta īstā izcelsme," saka D.Gardovska. Viņa norāda, ka piemēram, hepatīta A gadījumos šāds smags iznākums ir ļoti rets.