Šogad martā 9% atbildēja, ka pašreizējā
Latvijas situācijā bērni nav vēlami, bet trīs un vairāk bērnus par vēlamo
skaitu atzina 18%.
Vēl pirms pāris gadiem - 2008.gada jūlijā - vēlamais bērnu skaits bija 2,07, teikts SAK un domubiedru veidotās domnīcas Scenariji.lv publikācijā. 2008.gadā kopējais dzimstības rādītājs uz vienu sievieti bija 1,4. "Tas
nozīmē, ka esošā ekonomiskā krīze kalpo par pastiprinošu katalizatoru
ilgtermiņā nevēlamiem demogrāfijas procesiem," secina publikācijas autori.
Pats R.Ķīlis trešdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes pauda viedokli, ka viens no būtiskiem iemesliem ir vispārēja tendence - "izcilākais 20.gadsimta panākums - kontracepcija -", kas, viņaprāt, ir daudz nopietnāk ietekmējis sabiedrību nekā datori. Vēl Latvijai specifisks iemesls, viņaprāt, ir patērētāju sabiedrība, proti, cilvēki grib paši padzīvot. Tāpat viens aspekts ir materiālā nedrošība, jo cilvēki nezina, vai būs pieteikami līdzekļi, lai bērnam būtu kvalitatīva dzīve.
Kā teica eksperts, krīze ir pasvītrojusi demogrāfisko situāciju. Latvijā arī agrāk ir bijušas lielas emigrācijas, bet tas bija uz fona, kad bija lielāka dzimstība, kad ģimenēs bija trīs četri bērni.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka "pa lielam" Latvijā pirmie bērni piedzimst, bet otrais tiek atlikts. "Tas ir tas milzīgais kritiskais jautājums, ko var pārvarēt," uzskata R.Ķīlis. Viņš minēja, ka dažas valstis arī ir izstrādājušas "otrā bērna atbalsta" politiku, īpašu atbalstu sniedzot, ja pirmais un otrais ir piedzimuši ar nelielu laika starpību.
Kā vēl vienu problēmu viņš minēja novecošanu. Paliek ilgāks mūžs, kas nozīmē, ka arvien vairāk būs cilvēku pēc pensijas vecuma un mūsu budžeta situācija tam nav pielāgota, sprieda SAK pārstāvis. Viņaprāt, ir tikai divi trīs gadi, lai strauji sakārtotu tās lietas, kas saistītas ar pensiju.
Pēc eksperta domām, ir pienācis pēdējais laiks gan cilvēkiem, kas lemj, gan cilvēkiem ikdienas dzīvē domāt tālāk par astoņiem deviņiem mēnešiem, kas, izrādās, ir vidējais laika horizonts Latvijas iedzīvotājiem. "Šis ir tas brīdis, kurā redzam, ka gan objektīvi, gan subjektīvi, ir vesela virkne ar tendencēm, kuras attīstās strauji un ir nelabvēlīgas Latvijai," intervijā skaidroja R.Ķīlis.
Scenariji.lv norādīts, ka iedzīvotāju skaita sarukšanu un novecošanās tendenču ietekmi uz darba tirgu var koriģēt ar demogrāfisko politiku, ko savukārt var īstenot trijos dažādos un savstarpēji papildinošos virzienos – palielināt dzimstības radītājus, palielināt darbaspēka līdzdalību darba tirgū un palielināt imigrācijas apjomus.