Saskaņā ar konvenciju mājdzīvniekiem "nedrīkst radīt nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai stresu" un savus mīluļus "nedrīkst pamest". Konvencija noteic, ka mājdzīvniekam jānodrošina pietiekamā daudzumā ūdens un pārtika, kā arī kustību iespējas. Tāpat konvencija aizliedz istabas dzīvniekus bez vecāku "skaidri izteiktas piekrišanas" pārdot bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem.
Paredzēts, ka istabas dzīvniekus varēs nogalināt tikai veterinārārsts vai cita kompetenta persona, izņemot ārkārtas gadījumus, lai izbeigtu dzīvnieka ciešanas un nav iespējams pietiekami ātri saņemt speciālista palīdzību. Izņemot ārkārtas gadījumus, dzīvnieka nogalināšanai varēs izvēlēties vienu no šādiem paņēmieniem - izraisīt tūlītēju samaņas zudumu un nāvi vai izraisīt dziļu vispārēju anestēziju, pēc tam veicot darbības, no kurām nenovēršami iestājas nāve.
Saskaņā ar konvenciju mājdzīvniekus nedrīkstēs noslīcināt vai noslāpēt, izmantot indīgas vielas vai zāles, nonāvēt ar elektriskās strāvas palīdzību.
Mājas dzīvniekus arī nedrīkstēs pakļaut tādai apmācībai, kas kaitē viņu veselībai un labturībai, jo īpaši piespiežot viņus darīt vairāk, nekā to ļauj viņu dabiskās iespējas vai spēks, vai izmantojot mākslīgus palīglīdzekļus, kas izraisa ievainojumus vai nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai stresu.
Tāpat konvencija aizliedz mīluļiem apgriezt astes un ausis, amputēt nagus un izraut ilkņus. Taču, tā kā Saeimā plānots pieņemt izmaiņas attiecībā uz astu apgriešanu, tad konvencijā Latvija iekļaus atrunu.
Savukārt attiecībā uz klaiņojošajiem dzīvniekiem konvencija paredz - ja dalībvalstī klaiņojošo dzīvnieku skaits rada problēmas, tā veic attiecīgus pasākumus, lai skaitu samazinātu. To darot, jāievēro vairākas prasības - sagūstot dzīvnieku, tam jārada pēc iespējas mazākas fiziskas un garīgas ciešanas un dzīvnieki jānogalina atbilstoši konvencijā noteiktajiem principiem.
Dokuments noteic arī mājas dzīvnieku tirdzniecības, komerciālās audzēšanas un dzīvnieku patversmju prasības. Paredzēts, ka ikvienam cilvēkam, kas nodarbojas ar mājdzīvnieku tirdzniecību vai komerciālo audzēšanu, vai arī pārvalda dzīvnieku patversmi, būs jāpaziņo kompetentajai iestādei. Šīs darbības varēs veikt tikai tad, ja būs vajadzīgās zināšanas un prasmes, kas iegūtas profesionālās apmācībās, un ja izmantotās telpas un aprīkojums atbilst prasībām.
"Latvijā attieksme pret mājas (istabas) dzīvniekiem ir visai dažāda, un pārsvarā tās ir ierobežotu zināšanu un nepietiekamas izpratnes sekas, tāpēc dzīvnieki tiek turēti apstākļos, kas neveicina to veselību un labturību. Strauji palielinās klaiņojošo un eitanazēto dzīvnieku skaits," atzinusi Zemkopības ministrija, kas virza konvenciju pieņemšanai. Vienlaikus ministrija gan uzsver, ka gandrīz visas normas, kas noteiktas konvencijā, jau ir ietvertas Dzīvnieku aizsardzības likumā, līdz ar to nekādas papildu saistības valstij netiek izvirzītas.
To Diena.lv uzsvēra arī Latvijas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja Solvita Vība. Viņa to uzskata par vēl vienu juridisku instrumentu. Ja cilvēks izdomā, ka viņš var atbrīvoties no dzīvnieka, tas jau tagad esot nelikumīgi. Viņasprāt, svarīgāks jautājums par kontroles mehānismu ir izpratnes jautājums. S.Vība uzskata, ka problēmas risinājums būtu sterilizācija.
"Katram lauku sētā ir veterinārārsts, kam būtu jāstāsta par pienākumu dzīvnieku sterilizēt, ja īpašnieks apzinās, ka viņam nevajadzēs kaķēnus vai kucēnus. Sterilizācija atrisinātu visas problēmas, arī sirdsapziņas pārmetumus," sacīja S.Vība.
Speciālista uzdevums būtu arī kliedēt mītus, ka sterilizēti kaķi vairs neķerot peles.
S.Vība stāstīja, ka kaķēnu slīcināšanas problēma aktuālāka ir laukos, taču pilsētā izplatītākais veids, kā atbrīvoties no tikko dzimušiem dzīvniekiem ir to atstāšana konteinerā. Bieži dzīvnieki ievietoti plastmasas maisā.
Par labu sterilizācijai izsakās arī veterinārārste Marina Žagata. Bieži vien kaķēni piedzimst kuplā skaitā un eitanāzija vienam kaķēnam ir izmaksājot septiņus latus, kas kopsummā veido lielu summu un daudziem nav pa kabatai, teica M.Žagata, minot iemeslus, kāpēc kaķēni tiek “sūtīti uz jūrskolu”. Veterinārārste uzsvēra, ka mājdzīvnieku sterilizācija, nevis eitanāzija vai „jūrskola” būtu risinājums.
Dzīvnieku aizsardzības likuma normu izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
Uz lūgumu komentēt iespējamo sabiedrības noskaņojumu pret šo ieceri Zemkopības ministrijā Diena.lv norādīja, ka cilvēkiem ir morāls pienākums un atbildība cienīt jebkuru dzīvu būtni, sevišķi ņemot vērā, ka mājas dzīvniekiem ir īpašas attiecības ar cilvēkiem. Ja sabiedrība ir gatava uzņemties šo atbildību, tad attieksmei jābūt visnotaļ pozitīvai, uzskata ministrijā.
(papildināta 1.rindkopa, pievienotas pēdējās divas rindkopas)