Latvijā nav vienotas prakses honorāriem par zāļu kliniskajiem pētījumiem

Raksts jau ir ļoti korekts, lai gan arī ar saviem aizspriedumiem. Tomēr interesantākais ir laikraksta papīra versijā lasāmais kādas pētījuma dalībnieces komentārs. It īpaši priekšpēdējais teikums - "Tiku uz pārbaudēm, kur man iepriekš bija rindā jāgaida divi mēneši"... Tas nu gluži par 'labas klīniskās prakses' ētikasprincipiem neliecina, jo subjekta piekrišanai vai nepiekrišanai dalībai pētījumā nevajadzētu ietekmēt saņemtās medicīniskās aprūpas kvalitāti...

Nu jā... Es nedomāju, ka slimnieki nav informēti, ka lieto eksperimentālas zāles. Un rakstā ir teikts, ka Latvijā notiek pēdējie klīnisko izmēģinājumu etapi, kad riski ir nav lieli. Un tie ir pēdējās paaudzes, vismodernākie un visiedarbīgākie medicīniskie preparāti, kas ir tik dārgi, ka parastos apstākļos mūsu slimniekiem vienkārši nebūtu nopērkami. Tikai tā var iet uz priekšu zinātniskā doma un cik zinu tad šādi pētijumi notiek visās arī attīstītās valstīs, tikai tur droši vien dakteriem jāmaksā vairāk. Un tas ir pareizi no ētiskā viedokļa, jo kura tad būtu tā tauta, kas būtu jātur visai citai cilvēcei par izmēģinājumu trusīšiem. Katrai valstij un tautai ir morāls pienākums piedalīties šajā procesā. Es dzertu tās zāles. Un pie nopietnas diagnozes vēl būtu priecīgs par šādu iespēju... Un ir slimības kā izkaisītā skleroze, kā onkoloģiskās, kā AIDS un tik daudz citu, kur slimniekiem vienīgā cerība ir zinātnieku darbs pie pietiekami efektīvu medikamentu izstrādes.

So what? Tie, kuri pasūta pētījumus, var maksāt, cik grib.

Un kā ir ar tiesību aktiem šajā jomā? Vai Latvijas iedzīvotāji nav mazāk aizsargāti kā izēģinājuma trusīši?

nav vienotas prakses honorāriem

Cik izmēģinājuma slimnieku nomira šo pētījumu laikā?

"Noskaidrojis laikraksts Diena" - vai varbūt tomēr "liecina publiski pieejamā informācija ZVA mājas lapā"? Ir nianse.