Pašlaik 91 no 109 novadiem Latvijā vēl nav atteikušies no ģenētiski modificētu produktu audzēšanas. Šobrīd 6 novadi veic sabiedrisko apspriešanu, lai izvērtētu ĢMO aizliegšanu, 7 novadi ir izskatījuši jautājumu, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu, savukārt 5 novadiem šis jautājums nav aktuāls, piemēram, Saulkrastos, kur zemkopības zemes neesot.
Pašvaldības, kas vēl nav oficiāli atteikušās no ĢMO audzēšanas, nākotnē teorētiski to vēl varot darīt, norāda VM pārstāvis. „Audzēt ģenētiski modificētos augus Latvijā būtu ļoti neizdevīgi, jo tirgus ir milzīgs un izkonkurēt Spāniju, Indiju vai citas ĢMO kultūras lielvalstis, būtu praktiski neiespējami.”
Lēķis skaidro, ka ĢMO audzēšana kaitētu Latvijas zaļās valsts imidžam. Turklāt, Latvijā tradīcijas un konvencionālie pieņēmumi ir pretrunā ar šādu organismu audzēšanas kultūru. Jāatceras, ka „pētījumi par ĢMO iespaidiem uz cilvēkiem ir veikti tikai vienas paaudzes garumā” un līdz ar to ir neizzināti. Turklāt grūti ir kontrolēt ĢMO apputeksnēšanos ar augiem, kas nav ģenētiski modificēti.
Ģenētiski modificēti organismi ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik jau pasaulē pārtikā plaši izmanto arī šādi audzētus rīsus un rapsi. Patlaban Eiropas Savienībā atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas un kartupeļu šķirnes audzēšana.
Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu to administratīvajā teritorijā.