Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc valdības sēdes apliecināja, ka no valsts budžeta papildu līdzekļi bijušā ieslodzītā izmitināšanai nav paredzēti un ka Iekšlietu ministrija, nodrošinot viņa uzņemšanu, rīkosies ASV piešķirtā finansējuma ietvaros.
Pēc M.Riekstiņa teiktā, Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ir gatava izmitināt kādu no Gvantanamo bāzē ieslodzītajiem. Šādu soli varētu spert arī Igaunija, taču plašākas informācijas par kaimiņvalsts rīcību ministram nebija.
Persona Latvijā vēl nav ieradusies, tas varētu notikt šā gada pirmajā pusē. Persona būs bezvalstnieka statusā, ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Viņa pārvietošanās brīvība nebūs ierobežota, un viņš varēs brīvi arī ceļot pa Latviju. Vienīgi drošības iestādes viņu uzmanīs. Tāpat viņš netiks izdots kādai valstij, ja tā to pieprasīs.
Viņš solījis iemācīties latviešu valodu. Noprotams, ka personai nav ģimenes, tas ir, sievas vai bērnu, taču, ja viņš vēlēsies, viņš tādu varēs dibināt. Tāpat viņš varēs aicināt kādu ģimenes locekli no savas mītnes zemes. No amatpersonu teiktā izriet: ja bijušais ieslodzītais vēlēsies, viņš varēs atgriezties arī savā dzimtenē.
Personas identitāte netiek atklāta. Pēc M.Riekstiņa teiktā, tas ir cilvēks no Centrālāzijas reģiona - noprotams, ka no bijušajām PSRS valstīm -, kuru militārās operācijas laikā ASV savulaik aizturējušas Afganistānā. Noprotams, ka bijušas bažas par viņa iespējamo saistību ar terorismu, taču izmeklēšanā, kas ieilgusi vairāk nekā piecus gadus, ASV nav guvusi pierādījumus viņa saistībai ar terorisma noziegumiem.
M.Riekstiņš apstiprināja, ka ieslodzītais ir vīrietis, noprotams, aptuveni 40 gadu vecs. Ne M.Riekstiņš, ne L.Mūrniece neapstiprināja neoficiāli izskanējušo informāciju, ka bijušais ieslodzītais ir uzbeku izcelsmes.
Kā atzina iekšlietu ministre L.Mūrniece, process, kas saistīts ar šīs personas izmitināšanu Latvijā, ildzis aptuveni pusgadu. Tā laikā Drošības policija par ASV valdības naudu braukusi uz Gvantanamo un intervējusi šo personu, tāpat Drošības policija pastiprināti analizējusi informāciju, kas saistīta ar konkrētās personas izmitināšanu, arī to, kā viņš ir uzvedies ieslodzījuma vietā.
Pēc L.Mūrnieces teiktā, Latvijai nav bažu, ka aizturētā izmitināšana mūsu valstī varētu radīt draudus valsts drošībai vai pievērst teroristu uzmanību Latvijai. Kā atzina iekšlietu ministre, pēc personas ierašanās Latvijā tai par ASV valdības naudu tiks atrasta dzīvesvieta. Pagaidām nav domāts, vai persona arī strādās, taču ministre neizslēdza, ka šī ir detaļa par kuru būs jādomā, lai šis cilvēks integrētos Latvijā.
No abu ministru teiktā izriet, ka bijušais Gvantanamo ieslodzītais pats izvēlējies Latviju kā valsti, uz kuru viņš varētu tikt nosūtīts. Iespējams, šādu izvēli viņš izdarījis, jo pārvalda krievu valodu un nāk no bijušās PSRS valsts.
Ārlietu ministrs atzīmēja, ka izmitināšana tiek īstenota, Latvijai
sadarbojoties ar ASV, un tas ir svarīgi Latvijas un ASV sadarbības
ietvaros, taču tas nenozīmē, ka Latvija no ASV tagad gaidītu kādu citu
labas gribas žestu vai pakalpojumu. "Tas nenozīmē, ka mēs gaidām kādus
citus labumus, primitīva tirgošanās nenotiek," teica M.Riekstiņš
Šis ir pirmais gadījums, kad Latvijā tiek izmitināts kāds no Gvantanamo ieslodzītajiem. No M.Riekstiņa teiktā izrietēja, ka interesi par Latviju kā mītnes vietu izrādījuši četri ieslodzītie, taču Latvija pagaidām nav apstiprinājusi citu personu izmitināšanu. Ministra teiktais liecina, ka pagaidām sarunu procedūras par vēl kādas personas izmitināšanu patlaban nenotiek.
Gvantanamo ieslodzījumu nometnē aizturēto personu izmitināšanu paredz vienošanās, kas pērn vasarā tika panākta starp Eiropas Savienību un ASV, kad ASV prezidents Baraks Obama atbalstīja cietuma slēgšanu. Aizturētos tiek piedāvāts izmitināt citās valstīs, jo aizturētie, kuriem nav izvirzītas apsūdzības, nevar atgriezties savas izcelsmes vai iepriekšējās mītnes valstīs, viņi nevar tikt izmitināti arī ASV. Solidaritāti izrādījusi arī Eiropas Savienība (ES).
Pēc iekšlietu ministres L.Mūrnieces teiktā, bijušos Gvantanamo ieslodzītos jau uzņēmušas vairākas ES dalībvalstis. Starp tām viņa minēja Bulgāriju, Franciju, Itāliju, Beļģiju, Spāniju, Portugāli. Ministre arī uzsvēra, ka šo valstu pieredze liecinot, ka, uzņemot bijušos Gvantanamo aizturētos, terorisma draudi konkrētajā valstī tāpēc nepalielinās. Ar to ministre arī noraidīja, ka Latvijā situācija varētu būt citādāka un ka tāpēc palielinātos šādi draudi.
Jau vēstījām, ka otrdienas valdības sēdes slēgtās daļas darba kārtībā tika iekļauts kāds slepens jautājums, par kuru ziņoja ārlietu ministrs un iekšlietu ministre. Ar ko saistīts jautājums, iepriekš netika izpausts.
Lai gan valdības slēgtā daļa parasti notiek valdības sēdes beigās, šī jautājuma dēļ kārtība otrdien tika mainīta. No valdības sēžu zāles nācās iziet gandrīz visiem, kas saistīti ar citu jautājumu izskatīšanu. Zālē palika tikai ministri un drošības iestāžu pārstāvji, kā novēroja Diena, arī Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.