Latvija vairs nav tik oranža, tā kļūs zaļāka un krāsaināka
Tautas partijas uzvaras gājiens ir piebremzēts ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, kur vairākās pašvaldībās pēc šīm vēlēšanām partijas ietekme būs mazinājusies. Novados, kuros iekļautajos pagastos spēcīgāka izrādījusies Zaļo un Zemnieku savienība, TP riskē zaudēt arī mēra amatu kā, piemēram, Dobeles novadā. Lielā daļā Latvijas vēlētāji tomēr ir uzticējušies līdzšinējiem pašvaldību vadītājiem, neliedzot savu atbalstu arī reģionālo partiju līderiem Liepājā, Ventspilī, Tukumā, Ogrē. Aizkraukles, Valmieras, Valkas, Talsu, Kuldīgas, Preiļu, Līvānu, Riebiņu un vēl vairāku novadu vēlēšanās TP uzvarējusi arī šogad. Taču Alūksnes, Limbažu, Balvu, Bauskas un vēl vairākos novados varu varētu pārņemt citi politiskie spēki, kas galvenokārt saistīts ar lauku vēlētāju aktivitāti, pārbalsojot pilsētniekus.
Pirmo reizi visā Latvijā partijām arī bija jāpārvar 5% barjera. Šīs bija pirmās vēlēšanas Pilsoniskajai savienībai, kurā gan ir no Jaunā laika pārnākušie pašvaldību deputāti un mēri, kā arī partijai Sabiedrība citai politikai, demokrāti.lv. LPP/LC, kas ar vērienu gatavojās vēlēšanām ne tikai Rīgā, galvenokārt labi startējusi pašvaldībās, kuras jau vadīja tās pārstāvji. Par panākumu var uzskatīt LPP/LC uzvaru lielajā Daugavpils novadā, kur tā ieguvusi 42,9%. To var saistīt ar partijas ģenerālsekretāra Vitālija Aizbalta ieguldījumu — viņš pirms ievēlēšanas Saeimā bija Daugavpils rajona izpilddirektors. LPP/LC izdevies iegūt ietekmi arī Jelgavas domē, kur līderis joprojām ir Zaļo un Zemnieku savienība. Šīs vēlēšanas veiksmīgākas bijušas arī tēvzemiešiem, Saskaņas centram, Jaunajam laikam ļaujot atgūt ietekmi, ko partija zaudēja, ilgstoši esot opozīcijā.
TP zaudējums Balvu novadā, kur vadošās pozīcijas atkarojusi TB/LNNK, un Rēzeknē, kur pārliecinoši uzvarēja SC, nebūtu jāuztver dramatiski. Šajās pašvaldībās TP nav bijusi spēcīga un mēra amatu ieguvusi dažādu apstākļu sakritības rezultātā. Citādi ir Gulbenes un Madonas novados, kas ir TP citadeles. Madonas rajonā Saeimas deputāta Igora Aleksandrova (JL) aktīvas rīcības rezultātā ir izveidota spēcīga JL nodaļa ar atbalsta punktiem pagastos. JL jau pirms vēlēšanām bija apņēmies panākt Madonas mēra Andreja Ceļapītera (TP) nomaiņu. Par JL Madonas novadā nobalsoja 39,08%, par TP sarakstu — 30,82%. To, kurš vadīs novadu, var izšķirt pārējie domē iekļuvušie. Sabiedrība citai politikai tiek uzlūkota kā TP sabiedrotais, savukārt uz Saskaņas centru cer JL, kura tuvākie domubiedri sociāldemokrāti domē nebūs pārstāvēti.
Gulbenes novadā ZZS ir pārspējusi TP ar nelielu balsu pārsvaru, un, iespējams, Nikolajs Stepanovs (TP) arī turpmāk varētu vadīt pašvaldību. Pirms vēlēšanām ZZS uzvaras gadījumā gan bija noskaņota novada priekšsēža postenim izvirzīt Daukstu pagasta priekšsēdi Sandru Dulbinsku. ZZS apdraud TP pozīcijas arī Dobeles novadā, kurā par ZZS nobalsojuši 29,57%, bet TP ir tikai trešā populārākā ar 14,41% aiz JL, kuru atbalstījuši 23,23%. Dobeles mērs Andris Elksnītis (TP) pirms vēlēšanām Dienai sacīja, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs vēlēšanās, Dobelē ZZS un TP esot sadarbības pieredze un partijas strādāšot kopā arī turpmāk. Krāslavas novadā, kur ZZS saraksta līderis ir Saeimas deputāts Gunārs Upenieks, zaļie zemnieki pārliecinoši uzvarējuši, ko TP paredzēja jau pirms vēlēšanām, un te paredzama abu partiju sadarbība.
Alūksnē sasaukumā trīs reizes mainījās vadība, un arī TP mēra amatu novadā var zaudēt, jo te uzvarējusi Sabiedrība citai politikai. Negaidīta šķiet arī demokrāti.lv pārliecinošā uzvara Skrundas novadā, iegūstot 43,9% balsu. Tam ir vienkāršs skaidrojums — zem šīs partijas karoga startēja Skrundas domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, kas ir arī Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētāja. Viņa nav šīs partijas biedre. Vairākos novados, kur nebija nepieciešami partiju saraksti, politisko partiju biedri startēja vēlētāju apvienībās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.