Latvijā vasaras brīvlaiks skolēniem – garākais Eiropā; pagaidām nav gatavības virzīt izmaiņas

kaapeec ir saiisinaats skoleenu ziemas brrivlaiks. tikai no 27.dec.-5. jan. taas tak nav 2 nedeelas, kaa parasti.

Gadus atpakaļ lasīju rakstu, kur Norvēģijā skolotāja krievietei, kura ļoti lepojās ka viņas 5gadīgis bērns padziļināti mācās matemātiku un cik tur valodas, aizliedza to darīt, uzskatot ka tas neatbilst bērnam tajā vecumā. Tas raksts man lika aizdomāties un, kā raksta Vija savā komentārā, viņu nepārmocītie, mazvērtības kompleksos neiedzītie bērni dzīvē ir priecīgāki un mērķtiecīgi mācīties spējīgi kad pienāks laiks.

Kad man stāsta cik laba izglītība bija CCCP laikos, tad man rodas jautājums "kas no tā?" ASV, dzirdu, tā esot tik slikta, tādi tupaki salīdzinot ar mums, nu un? Vienalga viņiem viss ir un vēl pagaidām ir attīstitākā pasaules valsts, kur gudrā Krievija ir no otra gala attīstīta. Manuprāt bērnus nevajadzētu nevajadzīgi nomocīt mazajās klasēs, lai māca saskarsmi, praktiskas lietas,sportu, zīmēšanu, dziedāšanu, dejošanu un visādi citādi bērnu attīsta, lai priekšmetus padziļināti māca vidusskolā un augstskolā. Mana vecāmāte mācījās vien trīs ziemas un nebija ne gramu muļķāka par šodienas astoņgadīgās vai pat vidusskolas beidzēju. Manuprāt tagadējie skolnieki ir pārslogoti un tā īsti neko neiemācās.

Nesaprotu, kāpēc mēs savus bērnus nemīlam - viņi taču ir gudri un spējīgi. Lielākās daļas vecāku un sabiedrības attieksme ir bērniem graujoša - viņi taču maziņi, lai atpūšas ilgāk, uz skolu jāiet vēlāk, jāmācās mazāk. Paskataties apkārt, tik daudz bērnu jau 5 gadu vecumā lasa, raksta, rēķina. Man apkārt ir ļoti daudz zinošu jauniešu. Es priecājos par viņiem. Saudzējot bērnus, mēs bremzējam viņu attīstību.

Es par vasaras brīvlaiku aptuveni pusotra mēneša garumā. Argumenti: 1. Tā kā reāli vasaras brīvlaiks Latvija ir vismaz (!) 3 mēnešus (jo maija beigās neviens tā īsti vairs nemācās un nav noslēpums, ka septembra pirmās nedēļas arī paiet "iesildīšanās" režīmā, es gan te nerunāju par izlaidumu klasēm), tad padomājiet - tā ir pamatīga iespēja aizmirst pārējā gada laikā apgūto un rudenī atgriezties kā balta lapa. Atceros no saviem skolas gadiem, ka vasarā uz skolas darbiem ij aci neuzmetu. 2. Jau daudz pieminētā pārslodze proporcionāli sadalītos garākajā mācību gadā, un tas tikai veicinātu kā skolotāju, tā skolēnu darba produktivitāti. Un mazinātu "riebumu' pret mācībām, starp citu. 3. Kādēļ vecāku noslogotība nav arguments? Un kā vēl ir! Daudz kvalitatīvāks brīvlaiks būs kopā ar vecākiem, kas var veltīt laiku bērnam, nevis kaut kur vecmāmiņu paspārnē, vai vēl ļaunāk, vieni mājās, piemēram, mēneša garumā. To ir vērts likt aiz auss. Brīnos, ka šis jautājums nav pacēlies ātrāk! Un tas, ka ārzemēs skolu bērni dumjāki, kā te izskan - jā, varbūt viņi nav "visziņi" skolas laikā, tomēr ir brīvāki, priecīgāki (kas ir ļoooti svarīgi motivācijai) un turklāt beigu galā, pēc augstskolas, nez kā izrādās, ka rietumu speciālisti labāki par mūsējiem. arī par to vērts padomāt.

Latvijas žurnālisti un reportieri neprot izvēlēties saviem rakstiem atbilstīgus virsrakstus. Tā arī šis raksts nav izņēmums. Precīzāk, raksta saturam atbilstīgāk būtu: Diskusijas par skolu brīvlaikiem Latvijā. Skaidrs taču visiem, kas kaut cik pabāzuši galvas ārpus Latvijas, ka vasaras garais brīvlaiks Latvijā kompensē skolēniem mazo brīvdienu skaitu rudenī, ziemā un agrā pavasarī, ko bauda R-eiropas skolēni!

Jā.. Vēl tik brīvlaiku derētu saīsināt, gudri.. Skatas tikai to ka ir garākais brīvlaiks, bet tam pretī varētu apskatīties arī citu valstu skolu programmas,kā piem. ar šejienes 8.kl izglītību īrijā iet 10kl.? Tas jau laikam nevienam neinteresē, tikai jāskatās kā citur viss notiek?

domāju, Tu jau lasīji par citu valstu mācību programmām. Minēšu tikai dažus atkārtojumus, kāpēc ārvalstīs salīdzinoši ar Latviju, skolotājiem darbs ir normāls, bet Latvijā uz aprīļa beigām skolotāji jūtas kā izgrieztas lupatas un galīgi pārguruši: 1) citur mācību diena ir nedaudz vairāk kā līdz pusdienlaikam 2) skolotājs citur strādā ar mazāku klasi vai viņam ir palīgs 3) nedēļas vidū vai nu nav uz skolu jānāk vispār, vai stundas ir krietni saīsinātas 4) skolotājam nav jālabo mājas darbi un jāraksta visādas nekam nederīgas atskaites birokrātijai 5) skolotājam nav jādomā par palīgmateriāliem, to pavairošanu 6)citur skolotājam ārpus stundām starpbrīžos nav jāatbild par skolēnu pieskatīšanu, nav klases audzinātāja darba. Ja ir, tad ar pilnu slodzi un tikai audzināšana par adekvātu samaksu 7) skolotājam nav jāgatavo skolēni visādām olimpiādēm, jāveic pēcstundu darbs. 8) citur sabiedrības attieksme un cieņa pret skolotāju ir pilnīgi savādāka 9) skolotāju atalgojums, kad mierīgi var saņemt normālu algu par darbu, kas ir par 1/3 vieglāks nekā latvijā...

Pedagogu atavļinājumu nosaka tas, ka ikdienā viņu darbs nav ieliekams noteiktās stundās: darbs vakaros, brīvdienā, svētkos, 24 stundas Dziesmu svētkos vai 2 dienu klases ekskursijā uttt. Tāpēc kā kompensācija ir 48 dienas, jūnijs ir vissarežģītākais darba mēnesis, praktiski jau maija beigas, jo eksāmeni, darbu labošana, darbs ar tiem, kam jāmācās papildus, gatavošana izlaidumam (priekšnesumi, dokumenti u.c.)Arī lauciņa dienas jaunākajām klasēm. Augustā jāremontē, jākārto kabineti, jāveido mācību materiāli, jāapmeklē kursi, sanāksmes, jāraksta plāni u.c. Ja gribam,lai skolotājs ir kvalificēts, ir jāparedz laiks darbam ar literatūru, jaunāko pētījumu iepazīšanai u.c. Ikdienā skolotājam lielā skolā ir tik piepildīta, ka fiziski nav laika apgūt jaunāko, izveidot kādu materiālu u.c. Domāju, ka sabiedrībai kopumā ir ārkārtīgi vienkāršots priekšstats par darbu skolā, daži no rakstītājiem domā, ka tā ir bērnu pieskatīšana. Algojiet aukles, ja pašiem vecākiem nav laika. Negaidiet, ka skola atrisinās šobrīd nesakārtotās sabiedrības problēmas. s saviem bērniem gribu 3 mēnešu brīvdienas: lasīšanai, sportošanai, ceļošanai, strādāšanai u.c

Nepareiza informācija, ka 9.- to klašu skolēniem eksāmeni ilgst līdz Jāņiem. Ap 10.jūniju vienmēr jau ir izlaidumi. Bet skolotāju 2 mēnešu atvaļinājumu nevajag apskaust, jo diezvai kāds gatavs apskaust to, ka skolotāji ne reti strādā - labo skolēnu darbus un gatavojas stundām gan vēlu vakaros, gan arī sestdienās un svētdienās. Iespēja ieekonomēt ministrijai gan būtu, ja 1.-4., 5.-9. un 10.- 12. klašu skolotāju slodzes būtu diferencētas. Šobrīd sanāk, ka skolotāju novadītās stundas sākumskolā un vidusskolā pēc apmaksas ir vienādas. Tomēr katram taču skaidrs, ka, piemēram, labot vidusskolēnu mājas vai klases darbus ir laikietilpīgāk, sarežģītāk. Nemaz nerunājot par stundu saturu.

kāpēc nepopulāra reforma tā būtu,manuprāt diezgan populāra.Vai nu ministres kundzei atkal gribas paspēlēties ar populismu?

Protams, ka brīvlaiks ir par garu! Vajadzēja līdz Jāņiem mācības un atsākt augusta pēdējā nedēļā. Programmu varētu vienmērīgāk sadalīt pa nedēļas dienām, nepārslogojot. Bērni būtu nodarbināti skolā, vecākiem nebūtu jāpieskata un nometnes arī nav vai ir dārgas. Eksāmeni 9. un 12.klasēs jau tā kā tā ilgst gandrīz līdz Jāņiem. Skolotājiem kursi notiek mācību gada laikā atsevišķās priekšmetu dienās. Skolā remontu jau skolotāji neveic un nav nekādu obligāto vasaras praktisko darbu. Un brīvlaiks tad būtu divi mēneši, arī visiem skolotājiem vienādi, jo citādi skolotājiem tāpat nekādu īpašu darbu nav jādara.

Cik zinu, mācību nedēļu skaits mācību gada laikā Latvijā ir tāds pats, kā vairumā Eiropas valstu. Tikai tur brīvlaiki ir izkārtoti vienmērīgāk visa gada garumā.

pareizi pateikts