Kā debatēs uzsvēra G.Krasts, pastāv noteikti nosacījumi, kas valstij jāizpilda, lai sarunas par bezvīzu režīmu ar ASV vispār tiktu uzsāktas. Viens no tiem - noraidīto vīzu procentuālais apjoms, kas nedrīkst pārsniegt 10%. Latvijai pērngad tika atteikts 8,2% vīzu pieprasījumu gadījumos, Igaunijai - 3,9%, taču, piemēram, Polijai - 14,8% gadījumos, un, kā teica EP deputāte no Rumānijas, šai valstij atteikti pat 37% vīzu pieprasījumu. Krasts uzskata, ka gaidīšana, kamēr visas valstis atbildīs ASV izvirzītajiem kritērijiem, Latvijai nav izdevīga un nav arī lietderīga, jo kavē bezvīzu režīma programmas ieviešanu arī parējās piecās valstīs, kas tam jau gatavas.Eiropas Parlamentā šodien Eiropas Komisijas un Eiropadomes pārstāvji sniedza ziņojumu par sarunām starp Eiropas Savienību un ASV par bezvīzu programmas ieviešanu. Tas paredz bezvīzu režīma ieviešanu visām ES dalībvalstīm, kā arī ietver nosacījumus attiecībā uz elektronisko ceļošanas autorizācijas sistēmu un personas datu aizsardzību.Sekoja parlamentāriešu debates, kurās lielākās daļas deputātu galvenā tēma bija - kāpēc laikā, kad notiek ES sarunas ar ASV, atsevišķas valstis ar ASV ved divpusējas sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu. Lielākā daļa šo kritiķu pārstāvēja kādu no tām 15 ES dalībvalstīm, kurās pastāv bezvīzu režīms ar ASV. Viņu galvenais arguments bija - ASV esot sašķēlusi ES, izvēloties divpusējo sarunu taktiku, bet valstis, kas to pieņēmušas, nerespektē ES solidaritātes principus un centienus veidot kopīgu ārpolitiku.Divpusējās sarunas ar ASV jau uzsākušas Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Savukārt šo valstu pārstāvji pauda atbalstu divpusējām sarunām, uzskatot, ka tā tiek ievērots ES pamatprincips - subsidiaritāte.Sarunās G.Krasts uzsvēra, ka pēc ES un ASV pārstāvju sarunām, kas notika martā, ar gandarījumu var secināt, ka sekmīgi ir izdevies likvidēt iespējamās konfliktsituācijas, atsevišķām dalībvalstīm uzsākot divpusējās bezvīzu programmu ieviešanas sarunas ar ASV. Sarunu rezultātā panākta vienošanās par tā saukto divu paralēlu ceļu pieeju, kas paredz gan divpusējās sarunas par jautājumiem, kas attiecas uz katru valsti, gan arī ES un ASV kopējo ietvarlīgumu, kurā tiks īstenotas ASV un Eiropas Kopienu intereses. “Pašreizējā situācijā tas ir uzlūkojams kā ideāls risinājums, kas likvidē iespējamās konfliktējošās politikas. Tā kā ASV uztur spēkā pozīciju, ka tā atceļ vīzu režīmu tikai divpusējās sarunās ar katru konkrētu valsti, šis ir optimāls risinājums,” norādīja Krasts.Krasts sacīja, ka dalībvalstis, kuras patlaban risina sarunas ar ASV par bezvīzu programmu ieviešanu, ir ļoti ieinteresētas, lai līdz šī gada jūnijam izdotos realizēt martā panākto vienošanos ar ASV par Elektronisko ceļošanas autorizācijas sistēmu un tās ieviešanas koordinēšanu ar plānoto ES sistēmu. Deputāts uzskata, ka kavēšanās šajā jomā valstīm, kas uzsākušas sarunas ar ASV, nozīmētu to, ka bezvīzu programma ar ASV ieviešanas paildzināšanos.
Latvijai pārmet individuālās sarunas ar ASV par bezvīzu režīma ieviešanu
Šodien Eiropas Parlamentā (EP) notikušajā sanāksmē par bezvīzu režīma noslēgšanu starp ASV un ES Latvija un citas valstis saņēma kritiku no ‘vecajām’ savienības dalībvalstīm par individuālajām sarunām ar ASV un tādējādu ES kopīgas ārpolitikas šķelšanu. Latvijas pārstāvis Guntars Krasts pauda viedokli, ka EP šis jautājums politizēts mākslīgi, jo ASV no prasības par divpusējām sarunām neatkāpsies.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.