Eksperti aicina valdību vēl straujāk samazināt izdevumus, Latvijas Banka apliecina, ka lata stabilitāte nav apdraudēta
Valdības prognoze ekonomikas attīstībai nākamajā gadā ir pārāk rožaina, tāpēc reāli deficīts var būt lielāks par plānotajiem 1,85%, uzskata eksperti. Vienlaikus ne visi to uzskata par problēmu, kaut gan atzīst — lielāks deficīts neļautu atslābt inflācijai un sadārdzinātu kredītus.
Pēc analītiķu teiktā, deficītam gan nav tieša sakara ar lata stabilitāti, par ko runā premjers.
Pensijām un Gaismaspilij
Salīdzinot ar 2008.gada budžetu, nākamgad budžetā ar 1,85% deficītu tēriņi tiek plānoti par 500 milj. latu lielāki.
Kā skaidro Finanšu ministrija (FM), speciālā budžeta izdevumi pieaug galvenokārt sakarā ar pensiju indeksāciju un piemaksām pie pensijām, savukārt pamatbudžeta pieaugums skaidrojams ar lielākām ilgtermiņa saistībām (piemēram, Gaismaspils projektu) un lielāku līdzfinansējumu ES struktūrfondiem.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) agrāk vairākkārt paudis, ka uz pensijām un attīstības projektiem valdība nākamgad taupīt negrasās. Papildu slogs budžetam nākamgad būs arī neapliekamā minimuma paaugstināšana no 80 līdz 90 latiem, kas prasīs 36 milj. latu.
Tiesa, lai panāktu 1,85% budžeta deficītu, ministriju plānotie izdevumi vēl ir jāapcērp par 292,7 miljoniem latu.
Kā liecina FM dati, algu pieauguma iesaldēšana nodrošinātu uzreiz 172 milj. latu lielu ietaupījumu, un, esot šādam risinājumam, pārējie ministriju izdevumi ir jāsamazina par 10,3%.
FM atzīst, ka prognozētais iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums 2% apjomā tagad ir vērtējams kā diezgan optimistisks skaitlis, taču jūlijā, kad prognoze tika veidota, šis cipars vēl šķita pesimistisks. Ja ekonomika bremzēsies vēl straujākiem tempiem, reālais deficīts 2009.gadā varētu izrādīties lielāks, norāda FM. "Tādēļ ievērojami lielāku budžeta deficītu plānot nav tālredzīgi," uzsver budžeta veidotāji.
Lats neesot apdraudēts
Kā uzskata Latvijas Banka, reālais IK pieaugums nākamgad būs apmēram divreiz mazāks, nekā prognozē FM. Arī dažas Latvijas komercbankas pēc pēdējiem statistikas datiem par to, ka IK šā gada otrajā ceturksnī ir pieaudzis vien par 0,1%, samazināja savu prognozi nākamajam gadam līdz pat IK kritumam.
"Esošajā situācijā prognozēt notikumu attīstību un to, kāda būs ekonomiskā aktivitāte, ir ļoti grūti, tādēļ tagad izdevumi jāsamazina pēc iespējas radikālāk, jo neviens nezina, kas būs," vēlamo valdības rīcību raksturo Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons. Lielāku budžeta deficītu virs 1,85% viņš neuzskata par katastrofu, taču norāda, ka tas investorus darīs piesardzīgākus attiecībā uz ieguldījumiem Latvijā, kā arī paaugstinās procentu likmes Latvijā izsniegtiem kredītiem.
Latvijas Banka savukārt uzsver, ka liels budžeta deficīts turpinās uzturēt augstu inflāciju un pasliktinās uzņēmumu konkurētspēju — ja valdība "mīnusa" segšanai aizņemas vietējās komercbankās, bankas, piemēram, nevar līdzīgu apjomu aizdot biznesa attīstībai.
Premjers I.Godmanis otrdien izteicies, ka nekontrolēta budžeta deficīta ģenerēšana, kas būtu notikusi, pieļaujot algu pieaugumu nākamgad, varētu apdraudēt arī lata stabilitāti. Latvijas Banka gan šo pieņēmumu noraida. "Šī saruna nav par lata stabilitāti, bet gan par ekonomikas attīstību," saka Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Arī ekonomists Andris Strazds ir pārliecināts, ka deficīts pat virs 3% no IK (Māstrihtas kritērijos noteiktais rādītājs) valūtas stabilitāti nekādi neapdraud, jo Latvijā finansējums pārsvarā ir ienācis, pateicoties Ziemeļvalstu banku aizdevumiem savām meitasbankām Latvijā un ārvalstu tiešo investīciju veidā, un tas nevar tik vienkārši aizplūst no valsts. Taču, ja šāds deficīts ir arī 2010.gadā, tas attālina eiro ieviešanu. Tādēļ, pēc A.Strazda domām, 2010.gada budžets ir jāveido ar iespējami minimālu deficītu — pastiprināti jāsāk taupīt jau nākamgad. Tomēr, viņaprāt, lielāki budžeta tēriņi stimulētu ekonomiku.