Vienkāršā patiesība ir tā, ka noguldītāji laika posmā no pagājušā gada 1.septembra līdz 1. decembrim izņēma savu naudu un šādi īstenoja savas tiesības, neko nevienam nenozogot vai neatņemot, teikts bankas paziņojumā. Noguldījumu izņemšana ir normāla noguldītāju reakcija krīžu laikos vai gadījumos, kad objektīvu iemeslu vai baumu dēļ ir neskaidrība par kādas finanšu iestādes nākotni.
Valdība, pārņemot banku, pamatoti cerēja, ka noguldījumu izņemšana apstāsies, norāda Latvijas Banka. Lai tā notiktu, no valdības puses bija vajadzīga skaidra rīcība un viengabalaina komunikācija - banka darbosies un atradīsim tai labu investoru. Taču informācija publiskajā telpā pēc 8.novembra bija pretrunīga: tika minēti sliktie scenāriji, pie kuriem banku slēgtu. Šādi īpašnieka - valsts - signāli nekādi nerada noguldītāju drošību par savu naudu. Tā rezultātā diemžēl noguldījumu aizplūde turpinājās, atzinusi Latvijas Banka.
Latvijas Banka paziņojumā arī skaidro, kāpēc ierobežojumi izņemt naudu no Parex noteikti tik vēlu.
Ierobežojumu noteikšana bankas darbībai, protams, bija iespējama arī pirms bankas pārņemšanas 8. novembrī, un pēc tās. Par to varēja lemt valdība, pēc banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma. Komisija par ierobežojumu uzlikšanu vērsās valdībā vairākkārt pirms 8.novembra, un pati valdība, bez Latvijas Bankas viedokļa vai atzinuma, bija izšķīrusies neuzlikt ierobežojumus, uzsvērts paziņojumā. Tajā atzīts, ka jo dīvaināk būtu bijis uzlikt ierobežojumus bankai tad, kad valdība kļuva par tās īpašnieci. Tāds bijis Latvijas bankas viedoklis tieši pirms Parex bankas pārņemšanas.