Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Latvijas budžeta deficīts pērn bija 8,98% no IK, liecina aprēķini pēc EK metodoloģijas

Latvijas valsts kopbudžeta deficīta līmenis 2009.gadā, rēķinot pēc Eiropas Komisijas (EK) metodoloģijas, bijis 1,19 miljardi latu jeb 8,98% jeb teju 9% no iekšzemes kopprodukta (IK), informē Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz EK sniegto informāciju.Ministrijā norāda, ka tas ir mazāk nekā Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības.

Latvijas noslēgtās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredzēja, ka budžeta deficīts 2009.gadā nedrīkstēja pārsniegt 10% atbilstoši ESA 95 metodoloģijai, ko aprēķinos izmanto EK.Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka deficīts bija mazāks par prognozēto, jo tika īstenota stingra fiskālā disciplīna un iesāktās valsts pārvaldes reformas. "Šos rezultātus Latvija ir sasniegusi, veicot smagas, bet ļoti nepieciešamas reformas katrā nozarē, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu pilnvērtīgu valsts tautsaimniecības atjaunošanos. Tomēr mums aizvien ir pārāk liels budžeta deficīts, tāpēc neatlaidīgi ir jāturpina iesāktais darbs pie valsts ieņēmumu sabalansēšanas ar izdevumiem," viņš piebilst.FM atgādina, ka pēc Latvijas metodoloģijas jeb tā sauktās naudas plūsmas metodes, 2009.gada valsts kopbudžeta deficīts bija ap 900 miljoniem latu jeb 6,8% no IK. Pēc minētās EK metodoloģijas tiek vērtēta arī atbilstība Māstrihtas kritērijiem, piebilst Latvijas Bankas (LB) ekonomikas eksperts Oļegs Tkačevs. Viņš norāda, ka starpību starp budžeta deficītu, kas aprēķinās pēc šīs metodoloģijas, un to, kas rēķināts pēc Latvijas metodoloģijas, veidoja vairākas korekcijas, kuru starpā bija gan deficītu palielinošas, gan deficītu samazinošas korekcijas.Nozīmīgākās deficītu palielinošās korekcijas bija izdevumi Dienvidu tilta būvniecībai (72,9 milj. latu), kuri netiek atspoguļoti valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumos pēc nacionālās metodoloģijas, ieņēmumi no emisijas kvotu pārdošanas (91,4 milj. latu), kuri saskaņā ar EK metodoloģiju netiek atzīti par saņemtiem, 2009.gadā aizturēto vecuma pensiju daļa (63,4 milj. latu), pārskata periodā samaksāto un uzkrāto procentu korekcija (64,9 milj. latu) u.c.Latvijas valdības parāds atbilstoši EK metodoloģijai sasniedza 4,783 miljardus latu jeb 36,1% no IK. 2009.gadā parāds palielinājās par 1,602 miljardiem latu, ko galvenokārt noteica Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanai paredzētā starptautiskā aizdevuma ietvaros saņemtie maksājumi no aizdevējiem, klāsta LB eksperts.Tā kā pēdējo gadu dati liecina, ka atšķirība deficīta līmeņos pēc abām metodoloģijām mēdz būt diezgan nozīmīga un pēdējo trīs gadu laikā korekcija, pārejot no nacionālās metodoloģijas uz EKS'95, ir bijusi deficītu palielinoša, LB aicina to ņemt vērā, veidojot gan 2011.gada valsts budžetu, gan arī turpmākajos gados. Latvijā budžets tiek veidots pēc nacionālās metodoloģijas, un LB iesaka plānots pietiekošu rezervi, lai nepārsniegtu noteiktos budžeta deficīta mērķus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

KOMENTĀRI

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas analītiķis:

Ilgi gaidītais valsts finanšu stāvokļa kopsavilkums par 2009.gadu apliecināja, ka valdība ir spējusi gadu noslēgt ar 9% deficītu. Tas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā to paredzēja vienošanās ar starptautiskajiem kreditoriem. Tas galvenokārt noticis konsolidācijas procesa ietekmē jeb drastiskā izdevumu griešanas un nodokļu celšanas rezultātā. Savukārt, neskatoties uz smago situāciju ekonomikā, melnākā scenārija piepildīšanās izpalika. Budžeta ienākumu krasais kritums veidojās galvenokārt straujās ekonomikas atdzišanas rezultātā. Tas Latviju atšķir no daudzām citām valstīm, kas iepriekšējos gados bija īstenojušas tālredzīgāku fiskālo politiku un patlaban ir spējīgas palielināt deficītu ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Neskatoties uz izdevumu samazināšanas pasākumiem, attiecībā pret IK gan valdības, gan pašvaldību izdevumu īpatsvars ir pieaudzis nesalīdzināmi straujāk par ienākumiem. Tas ir, optimizācijas procesi netiek līdzi ekonomikas kritumam. Rezultātā faktiskais deficīta apjoms miljonos ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Viskrasākās pārmaiņas ir piedzīvojis sociālais apdrošināšanas fonds, kura izdevumi pret IK ir auguši strauji, un 2009.gadā, salīdzinājumā ar 2008. ada pārpalikumu 253 miljonu latu apmērā, ir noslēdzis ar deficītu 304 miljonu latu.

Šogad budžeta deficīta mērķis ir noteikts 8,5% no IK, kas atšķirībā no pērnā gada pārsniegts, visticamāk, netiks. Šādu atkārtotu centību nepieļaus gaidāmās vēlēšanas un turpmākais budžeta konsolidēšanas process, kas paredz nepieciešamību nākamajos divos gados konsolidēt ap 800 miljoniem latu. Jau paveiktie optimizācijas pasākumi pērn liecināja, ka iespēju limits ir gandrīz izsmelts. Turklāt arī valsts pārvaldē iniciatīva veikt turpmākus izdevumu samazinošus pasākumus nav sagaidāma. Tādēļ aktuālākais jautājums paliek ap pasākumiem, kas tiek plānoti ēnu ekonomikas mazināšanai un citu strukturālos reformu ieviešanai, kā arī iespējamās nodokļu izmaiņas vai pieaugums. Bez konceptuāli citas pieejas valsts pārvaldei un budžeta tēriņiem gaidāmie pasākumi arvien vairāk degradēs sabiedrības attieksmi pret valsti. Visticamāk, reālo pasākumu aprisi sabiedrība uzzinās tikai no jaunievēlētās Saeimas apstiprinātās valdības. Bet tikmēr nākamajam budžetam noteikti jābūt vienam no galvenajām pirmsvēlēšanu cīņas stūrakmeņiem, lai sabiedrība spētu izvērtēt gaidāmo pasākumu klāstu. Noteikti valdīs liekvārdība un populisms. Tādēļ būtiski sabiedrībai ir neuzķerties uz debess mannas solītājiem, bet reāli vērtēt īstenojamos pasākumus. Viegls un patīkams process tas nebūs, tomēr jo savlaicīgāk tiks uzsāktas diskusijas, jo mazāk "pārsteigumi" gaidāmi.

Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists:

Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts pērn sastādīja 8,9% no IK atbilstoši Eurostat metodoloģijai, no kura lielāko daļu (5,3%) veidoja centrālā valdība. Tomēr valdība ir izdarījusi nozīmīgus budžeta konsolidācijas pasākumus. Tas ļāva budžeta deficītu ierobežot un noturēt zem 10% no IK - mērķa, kas bija nosprausts ārvalstu finanšu palīdzības programmā.

Pērnā gada deficīta mērķis tomēr nebija pārāk grūts mērķis, jo bija noteikts ar lielu rezervi. Tomēr šogad, pat zinot, ka pensiju atmaksa atbilstoši Eurostat metodoloģijai šogad mazinās budžeta deficītu (par aptuveni procentpunktu), nevar būt par pamatu atslābumam, jo budžeta mērķi šogad un nākamgad ir diezgan ambiciozi.

Ir jāturpina strukturālās reformas, kas kavējas vai pat nav iesāktas, piemēram, izglītības sistēmā, kas vēl joprojām ir tālu no vēlamās efektivitātes un kvalitātes. Nav īstas pārliecības, ka valsts un no budžeta finansētās iestādes spēs dzīvot samazinātā finansējuma apstākļos, ka veiktie samazinājumi ir ar paliekošu efektu. Valdībai steigšus ir jāiestrādā finanšu disciplīna atbīstošos likumos, lai nebūtu kā pērn, ka dažas iestādes vienkārši paziņo, ka piešķirtais finansējums beidzas kaut kad rudenī un nostāda pašu valdību ķīlnieku lomā. Tādējādi pērn budžeta izdevumi bija teju par 200 milj. latu lielāki nekā jūnijā apstiprināts.

Šogad būtiski ir arī celt nodokļa iekasēšanas efektivitāti, apzinot ēnu ekonomikas veidus, un attiecīgi saskaņoti mainot nodokļu sistēmu, kas varētu to dabiski iekļaut. Tas nozīmē skatīties nevis uz vienu nodokli atsevišķi, bet uz vairākiem kopā, ja vienu ceļ, tad citu, iespējams, var mazināt, lai godīgiem nodokļu maksātājiem gadā nomaksātā summa nepieaugtu. Šādu sistēmisku skatījumu diemžēl nevar ieraudzīt nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas