Kā uzsver Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos Raimonds Rožkalns, pastāv iespēja, ka 2010.gadā Latvija ne vien saglabās, bet pat palielinās savu klātbūtni Afganistānā, kur šobrīd tai ir 162 karavīri. Tas tādēļ, ka Latvija ir apņēmusies nākamgad karavīrus nosūtīt dienestam NATO ātrās reaģēšanas spēku sastāvā. Šo vienību var nosūtīt gan uz Afganistānu, gan kādu citu vietu, kur tiks plānotas alianses operācijas. Dalība šajā vienībā, tāpat kā misija Afganistānā tiks uzskatīta par prioritāti. Ja šīm iecerēm līdzekļi netiks samazināti, tad esot skaidrs, ka pakāpeniski un plānveidīgi tiks izvesti spēki no Kosovas (20 karavīri) un Bosnijas (2). Turpmāk, pēc R.Rožkalna vārdiem, Balkānos paliks vien civilā policija, taču šis nav liels skaits — vien pāris cilvēku. AM galvas sāpes rada arī citu starptautisko saistību pildīšana, kas saistīta ar lielajiem iepirkumiem. Kā stāsta Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, AM ir nepieciešama nauda uzkrājumu izveidošanai ātrās reaģēšanas spēkiem, pretmīnu kuģu iegādei, gaisa novērošanas radaru un jūras novērošanas sistēmas iegādes atmaksai. "Šie visi projekti jau ir sākti un maksājumu grafiks ir daudzu gadu garumā," saka J.Sārts. Visdrīzākais, tikšot domāts, kā grozīt maksājumu grafikus, taču vienošanās netiks lauztas," uzsver AM.
Latvijas karavīri paliks Afganistānā, pametīs Kosovu un Bosniju
Latvijas karavīri arī turpmāk paliks misijā Afganistānā, taču pakāpeniski samazinās savu klātbūtni Balkānos. Par to piektdien vienojās Nacionālās drošības padome, kas apspriedās, kā, ņemot vērā finansējuma samazinājumu aizsardzības nozarei, arī turpmāk pildīt starptautiskās saistības. Tiesa, Aizsardzības ministrijai (AM) pašai nāksies domāt, kā norēķināties par jau iesāktajiem lielajiem starptautiskajiem iepirkumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.