Aģentūrai BNS sniegtās parlamentāriešu atbildes liecina, ka deputātiem ir atšķirīga nostāja par kaimiņvalsts rīcību, tomēr motivāciju šādam lēmumam tautas kalpi redz arī iekšpolitiskos apsvērumos.
Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs skaidroja, ka šāds Krievijas līdera lēmums ir būtisks kompromisa solis šīs valsts ekstrēmāko vēstures aizstāvju vēlmei pat noteikt sodu par atšķirīgu vēstures notikumu interpretāciju.
"Šis fakts drīzāk ir liberāļa Medvedeva nosacījums, lai noņemtu agresiju vēlmei vēstures interpretāciju sodīt - šis solis ir nost no tā," secinājumos dalījās tautas kalps, atgādinot, ka nupat vēl politiskajās aprindās tika strādāts pie likuma, kas paredzētu sodīt par atšķirīgu vēstures notikumu interpretāciju.
"Kā jebkurai valstij, Krievijai tas ir īpaši grūti - viņiem arī ir traģiska vēsture... tāpat arī bijuši kari," kaimiņzemes vēlmi rūpēties par savas vēstures vērtēšanu skaidroja Urbanovičs, atkārtoti uzsverot, ka "tas ir vēstures pārvērtēšanas, apzināšanas process".
"Galvenais atslēgas vārds ir vērtēt - arī ekstrēmistiem tā būs alternatīva. Tas ir pozitīvs solis," sacīja deputāts, paužot pārliecību, ka vismaz uz kādu laiku tas būs kompromisa risinājums ar radikāliem Krievijas vēstures aizstāvjiem.
"Gudrs, izsvērts solis," vēl noslēgumā Medvedeva lēmumu uzteica tautas kalps.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) atzina, ka, viņaprāt, šāds lēmums, visticamāk, vērsts uz iekšpolitiskās situācijas risināšanu, tomēr pauda arī izbrīnu par šādas komisijas izveidi.
"Diezgan skaidrs, ka tas ir vairāk iekšpolitiski, bet neizsauks neko vairāk kā tikai mulsu troksni speciālistu vidū," teica deputāts un piebilda, ka tās savā ziņā ir "politiskās spēles, ko mēģina izspēlēt kādi cilvēki vai grupējumi".
"Katras valsts vēsturē ir notikumi, kurus gribas pieminēt, un lietas, par ko nevēlas pat runāt. Šis nav tas veids, kā risināt," skaidroja Bērziņš, apliecinot, ka viņš arī nezina vēl kādu valsti, kurā būtu līdzīga prakse.
"Zinu tikai to, ka ir totalitāras valstis, kur ir viena taisnība," gan piebilda deputāts. Tomēr, daloties pārdomās, tautas kalps aicināja nepārsteigties ar secinājumiem, jo "tikai pēc prakses jau var noteikt, kā tas strādā".
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir parakstījis dekrētu, kas paredz Krievijas prezidenta pārraudzībā izveidot komisiju, kuras uzdevums būs "dot pretsparu mēģinājumiem falsificēt vēsturi, lai kaitētu Krievijas interesēm".
Komisijas priekšsēdētājs būs Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Nariškins, tās sastāvā būs pārstāvji no prezidenta administrācijas, Ārlietu ministrijas, Federālā drošības dienesta, Ārējā izlūkdienesta, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts zinātnes komitejas, Valsts arhīva, Valsts domes, Sabiedriskās palātas, kā arī zinātnes aprindu pārstāvji.
Oficiālajos dokumentos teikts, ka komisija apkopos un analizēs informāciju par vēsturisku faktu un notikumu falsifikāciju, kuras nolūks ir mazināt Krievijas starptautisko prestižu. Komisijas uzdevums būs gatavot ziņojumus prezidentam, kā arī sniegt valsts vadītājam ierosinājumus par nepieciešamajiem pasākumiem.
Komisijas sēdes notiks ne retāk kā divas reizes gadā.
Domājams, ka šīs komisijas darbības lokā būs arī Krievijas domstarpības ar Baltijas valstīm par vēstures jautājumiem, īpaši par Otrā pasaules kara vēsturi. Maskava uzsver, ka padomju karaspēks atbrīvojis Latviju, Igauniju un Lietuvu no nacisma, savukārt Baltijas valstis norāda, ka pēc šā karaspēka ienākšanas vairākas desmitgades turpinājās padomju okupācija, kas bija sākusies jau 1940.gadā.
Krievija ne reizi vien ir paudusi viedokli, ka Latvijā un Igaunijā vērojamas nacistiskas aktivitātes, kā piemēru minot latviešu un igauņu "Waffen SS" leģiona veterānu pasākumus. Nirnbergas tribunāls ir atzinis, ka "Waffen SS" atšķirībā no SS nav bijis iesaistīts kara noziegumos.
Savukārt Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē top likums, kurš paredz saukt pie kriminālatbildības par "vēstures sagrozīšanu" un komunistu režīma pielīdzināšanu nacismam.