I.Vasermane pastāstīja, ka, atlaižot darbiniekus, atbrīvojušās ir vairākas radio mājas telpas. Mēģinot skatīt vēl kādas iespējas, kā pēc iespējas efektīvāk izmantot finanšu u.c. resursus, nonācām pie domas par telpu izīrēšanu, jo tas ļautu nedaudz nopelnīt, viņa stāsta. Izīrētas tiek trīs telpas ar kopējo platību 67,1 kvadrātmetri. Radio cer tās izīrēt par Ls 8 + PVN. Tādējādi mēnesī iecerēts radio budžetu papildināt par apmēram 430 latiem.
Radio darbības nodrošināšanai naudas šobrīd pietiek tikai līdz gada vidum, tā šonedēļ Latvijas televīzijā sacīja LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. "Normālā situācijā uzņēmums var noturēties pusgadu, tālāk ir maksātnespēja, tur nav ko daudz teikt," par Kolāta teikto ziņoja BNS.
"Izskatās, ka mēs nevarēsim vairs nofinansēt radio NABA, vēl ir jautājums par LR 2. kanālu, kas ir līderis starp raidstacijām. Te varētu būt tādas versijas kā nodošana koncesijā vai meitas uzņēmuma veidošanu. Es neesmu vēl gatavs pateikt, kuru no šiem ceļiem iesim. Tas [jāievieš reformas] ir tūlīt jāizdara. Divu, trīs vai četru mēnešu laikā," sacīja Dz.Kolāts.
Jau vēstīts, ka LR nonācis ļoti nopietnās finanšu grūtībās, kuru dēļ no amata aizgāja radio vadītājs Aigars Semēvics. Patlaban radio darbības nodrošināšanai izmanto gada otrajai pusei plānotos līdzekļus.
LR iesniedzis biznesa plānu Finanšu ministrijā, kas paredz vairākus scenārijus. Plāns ietver trīs iespējamos radio attīstības scenārijus. Pirmais no tiem paredz veikt vērienīgu optimizāciju, saglabājot esošo radio kanālu skaitu. Otrs variants paredz, ka LR 4.kanāla raidījumi būtu pieejami tikai Daugavpils un Rīgas iedzīvotājiem, radio "Klasika" varētu dzirdēt tikai Rīgā un Rīgas apkārtnē, bet tiktu pārtraukta radio NABA darbība. Visbeidzot trešais iespējamais variants ietver tikai viena LR kanāla saglabāšanu, kā arī visu radio paspārnē esošo kolektīvu likvidēšanu.
LR šīs sezonas budžetā ir 1,2 miljonu latu liels deficīts, bet parāds ir 640 tūkstoši latu, no kuriem lielākā daļa - 250 tūkstoši latu - ir maksājumi "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram". Lielu daļu no parāda veido arī autoratlīdzības, algu un nodokļu samaksai nepieciešamais finansējums. Štata vietu skaits ir samazināts par 5%, iepirkumi - par 25%, bet atalgojumam paredzētais finansējums - par 15%.