LR ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Dzintris Kolāts informēja, ka ir divi modeļi, kā radio strādāt turpmāk. Pirmais, pabeigt gadu ar 1,4 miljonu latu lielu deficītu, saglabājot apraidi esošajā situācijā un neko nesamazinot. Otrais variants, beigt gadu ar 1 miljona latu lielu iztrūkumu, kas nozīmētu 3. un 4.kanāla apraides samazināšanu, tos raidot tikai Rīgā.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) stingri uzsvēra, ka 1.kanāla apraidi samazināt nedrīkst. Savukārt, vērtējot nesen radio visos četros kanālos īstenoto stundas ilgo akciju - nosacīti pārraidīt klusumu, I.Godmanis asi kritizēja Dz.Kolātu. “Ja man būtu iespēja, es jūs atbrīvotu tūlīt pēc sekundes, bet man tādas iespējas nav,” teica premjers. Dz.Kolāts žurnālistiem teica, ka pieņēmis to zināšanai.
Satiksmes ministrs Aināts Šlesers (LPP/LC) valdības sēdes laikā rosināja lemt par Latvijas radio un Latvijas televīzijas apvienošanu. Šo lēmumu, viņaprāt, jāpieņem tuvākajā laikā, bet apvienošanas procesam jānotiek vairāku gadu garumā. Viņš ieteica iznomāt arī radio mājas telpas, taču Dz.Kolāts teica, ka no tā liela finansiāla ieguvuma nebūtu.
Valdība LR ir devusi laiku līdz 1.aprīlm, kad radio jānāk klajā ar priekšlikumiem, kas vēl tiks samazināts, lai izdevumsu samazinātu vēl vairāk.
“1.aprīlī ir viss, vairāk tā nebūs” teica I.Godmanis. Ko mazināt par to jāizšķiras radio vadībai un Nacionālā Radio un televīzijas padomei. Pēc premjera sacītā, radio un NRTP ir jānosaka kritiskā masa, “bet visu, kas ir virs – tas viss būs jasamazina”.
Satiksmes ministrijas pārstāve informēja, ka LR ieņēmumi sarukuši par 34% salīdzinot ar gadu iepriekš. Ministrs A.Šlesers atgādināja, ka ministrija apraides segšanai novirzījusi 1,4 miljonus latu, taču, pēc Dz.Kolāta norādītā, ar to nepietiek. Dz.Kolāts apliecināja, ka tikšot domāts, kā apraides laiku ierobežot, varbūt neraidīt naktī, lai arī tas nebūšot liels ietaupījums. Viņš nevarēja pateikt, vai apraide tiks pārtraukta dienas laikā un vai ēterā atkārtosies “klusums”.