Lai efektīvi izmantotu tranzīta nozarē esošās potenciālās iespējas, Latvijas tranzīta attīstības politika mērķtiecīgi jākonsolidē valsts līmenī. To var sekmēt valdības un pašvaldību darba reorganizācija, pārdomāta ministriju un dažādu valsts iestāžu apvienošanas politika.
Jāpalielina SM lemtspēja
Manuprāt, Latvijas ekonomisko lēmumu pieņemšanas sadrumstalotība ir nopietns šķērslis mūsu tranzīta nozares attīstībā un konkurētspējā reģiona tranzītpakalpojumu tirgū.
Iepriekšējā laika posmā Latvijas ostas vairāk pūļu veltījušas savstarpējai konkurencei, nevis domājušas par ilgtspējīgu attīstību attiecībā pret kaimiņvalstu Lietuvas, Igaunijas, Krievijas ostām. Tas ir slikts kuriozs, ka Igaunijas un Lietuvas priekšrocība, salīdzinot ar Latviju, ir vienas galvenās ostas esamība, kuras attīstībai valsts var koncentrēt galveno uzmanību un līdzekļus. Piemēram, Klaipēdas osta ir Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas tiešā pārziņā. Tam, ka Latvijai ir trīs lieliskas, pasaules līmenī konkurētspējīgas ostas, vajadzētu būt mūsu valsts priekšrocībai, nevis trūkumam.
Diemžēl kopīgu valsts politiku tranzītā nesekmē tas, ka Latvijā, piemēram, ostu politiku līdztekus Satiksmes ministrijai ietekmē arī Ekonomikas ministrija un pašvaldības. Tranzīts ir valstiski svarīga nozare, kas jākoordinē valsts, nevis atsevišķa resora, pašvaldības vai ostas līmenī. Tādēļ ir jāpalielina Satiksmes ministrijas lemtspēja un atbildība kopējās Latvijas transporta koridora konkurētspējas paaugstināšanā.
Pērnais gads - ražīgs
Neskatoties uz pasaules ekonomikas satricinājumiem, pagājušais gads Latvijas tranzīta nozarei ir bijis ražīgas izaugsmes gads. Latvijas ostās 2008.gadā kravu apgrozījums bija lielākais kopš neatkarības atjaunošanas un arī dzelzceļa kravu pārvadājumi sasniedza savus lielākos apjomus, pārsniedzot pat optimistiskā 2007.gada rezultātus. Savukārt šogad globālās ekonomiskās recesijas sekas neizbēgami ietekmēs Latvijas tranzīta nozari. Jau šobrīd Krievijas un Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu apjoms ir samazinājies par 30 procentiem. Mūsu prognozes, analizējot izmaiņas kaimiņvalstu tirgos, paredz dzelzceļa kravu samazinājumu 6-16% robežās, kas izriet no kopējās saimnieciskās aktivitātes samazinājuma pasaules tirgos.
Krīze sniedz arī iespējas
Taču LDz Cargo politika arī šajā grūtajā gadā noteikti būs vērsta uz dinamisku attīstību, mēs saskatām, ka Latvijai globālā krīze nozīmē ne tikai problēmas, kuras jārisina, bet arī iespējas, kuras jāizmanto. Latvijas unikālais ģeogrāfiskais stāvoklis, ostas un pieredze tranzīta biznesa organizēšanā ir būtiskas priekšrocības laikā, kad mainās daudzu valstu un lielu uzņēmumu ekonomiskā politika, kas ietekmē tranzītu un loģistiku. Tāpēc mana prioritāte ir sadarbības aktivizēšana ar katru klientu un apkalpošanas līmeņa paaugstināšana.
Tāpat ir jāstrādā pie konteineru pārvadājumu attīstības, kas ir pārvadājumu veids ar augstāko pievienoto vērtību. Mūsu uzstādījums - Latvijas ekonomiskajiem rādītājiem tranzīta jomā jābūt labākiem nekā pasaulē un reģionā kopumā.
Stratēģiskā nozīme
Tēlaini runājot, tranzīta nozare ir govs, kas nes valstij pienu. Tranzīta nozare veido būtisku Latvijas IKP daļu, un tajā ir nodarbināti daudzi desmiti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. LDz Cargo vien strādā apmēram 3000 darbinieku, kuru profesionālais, bieži pašaizliedzīgais un smagais darbs ir Latvijas dzelzceļa uzņēmuma un tranzīta nozares panākumu pamatā. Būtu aplami, ja arī LDz Cargo būtu saistošs valdības "mehāniskās apcirpšanas" lēmums samazināt atalgojuma fondu par 15%, lai arī neesam valsts pārvaldes iestāde, bet pelnošs valstij piederošs uzņēmums, kurš maksā nodokļus, par kuriem šī valsts pārvalde tiek uzturēta.
Šajā situācijā uzņēmuma vadība meklē iespējas paaugstināt produktivitāti un samazināt uzņēmuma izdevumus, tomēr nesamazinot labi un ar lielu rentabilitāti strādājošu darbinieku algas. Ja mēs pieņemtu ekonomiskus lēmumus, kas samazinātu uzņēmuma konkurētspēju un peļņu, no tā ne tikai ciestu Valsts kases ieņēmumu daļa, bet, ņemot vērā LDz Cargo uzņēmuma ekonomiski stratēģisko nozīmi, ciestu arī ne vien tranzīta nozares attīstība, bet Latvijas ekonomikas attīstība kopumā, tai skaitā sociālais budžets.
Lai saglabātu Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, līdz 2013.gadam LDz Cargo nāksies nomainīt aptuveni 4000 vagonu un vairākus desmitus lokomotīvju, tā ir investīciju programma, kuras kopējais apjoms pārsniegs 110 miljonus latu, taču tā ir attīstībai nepieciešama programma, jo jau pašlaik kravu pārvadātāji izjūt dzelzceļa vagonu trūkumu. Lai arī LDz Cargo pagājušajā gadā strādāja ar ievērojamu peļņu, kas mums dažkārt pat tiek pārmests, ir viegli sarēķināt, ka ritošā sastāva atjaunošana tuvākajā laikā prasīs vismaz 20 miljonu latu lielas investīcijas gadā. Tās ir ne tikai uzņēmuma, bet šajā gadījumā visas Latvijas tranzīta nozares attīstībai nepieciešamas investīcijas, kuru īstenošana ir nepieciešama visai tautsaimniecībai kopumā.
Kopīga politika
2009.gads ir izaicinājuma gads Latvijas ekonomikai un valstij. Iepriekšējā gada labo rezultātu mums izdevās sasniegt, ne jau vienīgi pateicoties labvēlīgajai ekonomiskajai konjunktūrai, bet arī nemitīgi pilnveidojot komplicētās attiecības starp dažādu valstu kravu īpašniekiem, loģistikas kompānijām un ostām.
Šajā izaicinājumu gadā valstij ir jānostiprina vadošā loma samezgloto tranzīta nozares attīstības jautājumu risināšanā, koordinējot sadarbību nozares ģenerālo partneru starpā, kas ļaus Latvijai sekmīgi konkurēt reģiona tranzīta plūsmas piesaistīšanā mūsu transporta koridoram un ostām. Latvijas tranzīta nozares uzņēmumiem ir jāspēj vienoties par kopīgu, aktīvu un pat agresīvu politiku laikā, kas paver lielas iespējas jaunu kravas plūsmu piesaistīšanā mūsu tranzīta koridoram, dodot darbu Latvijas iedzīvotājiem, nodokļu maksājumus Valsts kasei un peļņu uzņēmējiem. Izšķiroša nozīme būs Satiksmes ministrijai neatkarīgi no tā, kurš to vadīs.