Latvijas vēsturnieki atsakās runāt par 71 gadu veciem notikumiem

Par tā dēvēto Ribentropa - Molotova paktu (pēc tā noslēdzēju - Vācijas un PSRS ārlietu ministru Joahima fon Ribentropa un Vjačeslava Molotova vārdiem) ir rakstīts un runāts daudz, īpaši 1989. gadā, kad tā atcerei tika rīkota grandiozā Baltijas ceļa akcija, kā arī pērn, kad paktam un arī Baltijas ceļam bija apaļa gadskārta. Tieši tāpēc šķiet neparasti, ka ne visi vēsturnieki ir gatavi par šo tēmu runāt - divi Valsts prezidenta Vēstures komisijas locekļi vispirms piekrita intervijai, tad atteicās - viens bez paskaidrojuma, bet otram kāds esot ieteicis šogad par šo tēmu nerunāt, jo varot sanākt pārāk asi, šodien vēsta Diena.

Neoficiāli izskan, ka Latvija, cerot uz Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīti Maskavā, uz kādu laiku varētu pieklusināt jautājumu par Ribentropa - Molotova pakta seku izvērtējumu un Latvijas okupācijas atzīšanu. Prezidenta kanceleja gan noliedz, ka kādam vēsturniekam būtu ieteikts klusēt par minētajiem «grūtajiem jautājumiem,» to skaitā Latvijas okupāciju. Darbs pie vizītes saskaņošanas notiek, konkrēti datumi vēl nav zināmi. Vizītes laikā Valdis Zatlers plānojis rosināt kopīgas Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas izveidi, lai pētītu «vēstures grūtos jautājumus». Šādas komisijas sekmīga darba priekšnoteikums ir abu valstu arhīvu pieejamība. Taču nesen Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Andrejs Ņesterenko visai strikti norādīja, ka Maskava negrasās dot papildu pielaidi Krievijas arhīviem, kas, pēc ārlietu ministra Aivja Roņa vārdiem, būtu liels solis uz to, ka Krievija atzītu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā. «Mums šis (okupācijas) jautājums ir slēgts, un mēs negatavojamies pie tā atgriezties. Jebkādas oficiālās Rīgas spekulācijas šajā jautājumā vienīgi var radīt nopietnu kairinātāju Krievijas un Latvijas attiecībās,» izteicās A. Ņesterenko.