Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 4. oktobris
Modra, Francis, Dmitrijs

LB prezidenta alga lielāka nekā kaimiņos un ASV

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
IVO
I
TREKNIE GADI TURPINĀS ! EIROPAS LĪMENIS PANĀKTS , TAGAD KĀRTA IEKAROT PASAULES ELITI , IR IESPĒJA PACĪNĪTIES PAR GINESA REKORDU. TAUTAI BADĀ SPRĀGSTOT IR LIELISKA IESPĒJA UZLABOT RĀDĪTĀJUS................
V
V
LB funkcijās, kā te tika minēts, ietilpst cenu stabilitātes nodrošināšana un arī komercbanku- t.sk. Parex uzraudzība, šie uzdevumi izpildīti vienkārši "spīdoši", lūk par ko tai varzai tādas algas, ja kāds nesaprot!
lops
l
da kaada shkirba kaada vinjam ir alga? tas taapat neko neietekmee, ir jaaskataas ko shie lautinji raush aizkulisees un vispaar veicina tos procesus kas lielaakajai daljai liek dziivot uz nabadziibas robezhas....
Ievinja Aafrikaa
I
Nu gluzhi kaa pie moriem. Visi ar pliku pakalju, bada maizee zeegjelee pa grubuljainu celju, bet vadiitaaji iemanijushies sev aldzinjas un pensijas pakaartot taadas, ka pat bagaato valstu iereednji taadas plukatas vien shkjiet. Re kaa mees letinji maakam dziivot... un briinamies ka valsts ir novesta liidz klinjkjim.
Ojārs
O
Paldies arī Tev par šodienas diskusiju! Valsts civildienesta politizācija un deprofesionalizācija, neapšaubāmi, ir viens no šodienas krīzes cēloņiem. Bet raksta un diskusijas tēma bija LB vadītāja atalgojums. Un arī šo it kā nenozīmīgo sīkumu es uzskatu par vienu no šodienas krīzes cēloņiem, ko arī centos argumentēt. Neapšaubāmi, gan viens gan otrs, ja netiks veiktas kādas korekcijas, padziļinās un paildzinās mūsu recesiju. Protams, ir arī daudz citu faktoru, taču šie divi, augstākminētie, nebūt nav visnenozīmīgākie. Pie tā arī šodien palikšu. Visu labu, līdz citai reizei!
klerks
k
Ja šī Valdība vēlas turpināt darbu, nepieciešamas steidzamas izmaiņas LR likumā "Par Latvijas Banku". Fantastiskais I. Rimšēviča un LB Padomes un Valdes locekļu atalgojums neiztur nekādu kritiku. "Varas ļaunprātīga izmantošana izpaužas veidā, kad varas struktūra izmanto tai piešķirtās funkcijas savās personiskajās interesēs..." norādījis krievu jurists N. Korkunovs tālajā 1904. gadā darbā "Krievijas valsts tiesības" (SanktPēterburga, 5. izd., 1. sējums, 355. lp.)
Econ
E
Tur Jums piekrītu, to nevar, bet Slaktera un Bičevska faktors "var piespiest" tos 100 profesionāļus emigrēt (kaut vai uz starptautiskām institūcijām) un būt daudz maz pārliecinātiem, ka nebūs tik liela spiediena darīt muļķības vai aplamības. Un ierēdņiem nebūtu jānodarbojas ar "ministriju politiskās vadības ielikšanu pieklājīgos "rāmjos"", šai pašai vadībai ir jābūt spējīgai ne tikai "ielikt sevi rāmjos", bet arī vadīt attiecīgo nozari, nevis tikai braukāt pa Pasauli, diskreditējot valsti, un droši vien neba jau Slakteris vai Bičevskis tie vienīgie. Bez tam tāda "ielikšana rāmjos" ne vienmēr ir iespējama, piemēram, nedomāju, ka Šlesera kungu ar vidusskolas izglītību (un ar visiem viņa draugiem, kaimiņiem utt.) ir iespējams ielikt kaut kādos rāmjos. Manuprāt, ja nesaskan paši mērķi, tad arī nav iespējams vienoties par kopīgu rīcību, arī, ja visi FM darbinieki (zemākā un vidējā līmeņa) kā viens būtu beiguši MIT vai Harvardas Universitāti. P.S. Pār LR ministrijām un citām pārvaldes iestādēm taču arī ir radusies aizdomu ēna, ka bieži par darbiniekiem (un ne jau tikai augstākā līmeņa) tiek pieņemti arī draugi/radi/paziņas/partijas biedri, kas gan ir visai loģiski, pieņemot, ka arī pati šo valsts pārvaldes iestāžu vadība ir tā veidota, domāju, ka līdzīgi varētu būt arī FM. P.P.S. Bet kurš tad būtu tas pircējs? Ne jau Bičevska kungs. Tam tad būtu nepieciešama kāda vienota vērtēšanas sistēma visai valsts pārvaldei, kas gan nenotiks tieši korupcijas un "brālēnu ekonomikas" dēļ, jo ir nepieciešams noturētt jau piesavinātos publiskos līdzekļus, kā arī šo publisko līdzekļu avotus (piemēram, tās jau daudz reiz minētās uzņēmumu ar valsts un pašvaldību daļām padomes un valdes). Paldies par diskusiju.
nn
n
latvijas banka nepilda taas ar likumu noteikto uzdevumu -- nenodrosina canu stabilitati.. sados apstaklos vadibas atalgojuma lielums ir amoraals
Ojārs
O
Ministriju darba kvalitāti nosaka tās ierēdņu profesionālais līmenis un kompetence. Ministriju politiskajai vadībai, īpaši jau Finanšu ministrijā, profesionālie kritēriji nekad nav dominējuši. Ministrijas profesionālo līmeni ir noteikuši un nosaka ierēdņi. Diemžēl kopš Repšes vētrainās rosīšanās, tēlojot premjeru, ierēdniecības profesionālā kvalitāte ir ievērojami erodēta, tai skaitā, politizējot valsts sekretāru amatus. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka ierēdņiem ne vienmēr izdodas ielikt pieklājīgos "rāmjos" ministriju politisko vadību un nodrošināt organizētu, racionālu un prognozējamu rīcību. Tomēr tas parāda tikai to, ka, ja būtu bijusi iespēja darba spēka tirgū "pirkt" spēcīgākas un profesionālākas ierēdņu personības, tad arī tādam Slaktera vai Bičevska faktoram būtiskas lomas nebūtu. Nu nevar piespiest neviens ministrs 100 profesionāļiem darīt muļķības vai aplamības!
Econ
E
Un kādēļ Jūs šādu jautājumu uzdodiet man? Bet man ir tieši tikpat maza pārliecība, ka vidējā līmeņa vadītāji, kuru tikuši pārsolīti, labprāt darbotos Slaktera vai Bičevska padotībā, jo nebūtu jau šo ministriju vai iestāžu vadībā tieši jau minētās Latvijas korupmpētās sistēmas (kas arī pamatos kropļo tirgu valsts pārvaldē) dēļ, ko nemaz nevar uzturēt bez tā, ka vadībā tiek ielikti nekompetenti cilvēki, jo citādi šāda sistēma (ar visu publisko līdzekļu piesavināšanos, pieturēšanu) sabruktu. Bet par "kultūristu ar uzpumpētiem muskuļiem, kurš ir klibs", tur laikam piekrītu, lai gan varētu gadīties, ka "kultūrists, kas ir ar pilnīgi netrenētiem muskuļiem" šajā iestādē varētu sākt drukāt naudu atilstoši "pieprasījumam" no tiem, kuri ir "bez mugurkaula un bez muskuļiem".
DD1
D
Jūs, acīmredzot, esat kompetents, paldies par izglītošanu. Jāteic, ka mums autodidaktiem jau nu "pielec", diemžēl lielajiem "darītājiem un finanšu "korifejiem" nē.
Ojārs
O
Ieguldot naudu, jeb daudz par daudz pārfinansējot, monetārās politikas veidotājus, kuri turklāt, kā izrādās, monetāro politiku realizēt nemaz nav spējīgi pēc definīcijas, bet tajā pat laikā ar savu darba samaksas politiku noplicinot fiskālās politikas realizētājus, bez kuriem, kā izrādās monetāristu darbs ir nulles vērts, man acu priekšā ataust kultūrista tēls ar uzpumpētiem muskuļiem, bet klibs, kurš pat paskriet nevar... Cik daudzi FM vai Valsts kases vidējā līmeņa vadītāju nav pārvilināti darba samaksas dēļ uz LB, lai veiktu vienkāršas, reizēm pat tīri tehniskas funkcijas? Cik jaunu censoņu, kuriem būtu jānonāk FM vai Valsts kasē tur nav nokļuvuši, jo LB tās ir pārsolījusi? Ko tagad līdz uzpumpētie nevarīgā kultūrista muskuļi? Vai bija un ir vērts šķiest naudu tādas monetārās politikas realizācijas institūcijai, kura šo politiku realizēt nespēj, turklāt vēl kropļo darbaspēka tirgu valsts finanšu jomā?
Marika
M
viņi ir jukuši. Godmani dari kaut ko ar šo Padomi, Valdi un Rimševiču. Ja mēs būtu Amerika, tad Dievs ar visu to algu, bet ne jau nabaga Latvijā.
samazināt par 50%
s
kārtējais piemērs, ka valsts institūciju, uzņēmumu vadītāji saņem nesamērīgi lielas algas. Kāpēc solidāriem jābūt grūtības, protams, samazinājums 15%, ja alga ir 8000 Ls badā neiedzīs un pat 50% nē. Labu kadru pietiek, ja vien tos vēlas atrast.
Econ
E
Piesaistes mehānismā ar tādu mazu svārstību koridoru monetārā politika nedarbojas (arī sterilizējošo pasākumu ietekme nav tik viennozīmīga, lai pateiktu, ka vispār kaut ko monetārā veidā var sterilizēt), darbojas tikai fiskālā (tādēļ man, piemēram, nav īsti skaidrs, kādēļ to (cenu stabilitāti) LB ir apņēmusies nodrošināt, kā tas ir ierakstīts likumā), fiskālā politika arī bija vienīgā, kas varēja apturēt inflācijas katastrofālo pieaugumu (citu starpā - nekustamo īpašumu spekulāciju, konkurences pārkāpumu radīto). Bet par FKTK - rezultāts uzraudzīšanai arī tāds "pašķidrs" sanāca (droši vien arī tā izveides "priekš kāda" dēļ). Par LB algām - tās arī man liekas milzīgas, īpaši, ja salīdzina ar tiem fiskālās politikas veidotājiem (kas pie fiksēta valūtas kursa ir vienīgie, kas reāli var ietekmēt ekonomisko situāciju), kuri gan neko īpaši veidot nevar galvenokārt korupcijas, kas izraisa arī nekompetenci (labs piemērs - Slakteris, lai gan te arī vairs nav nosakāmas robežas, cik lielā mērā viņa nekompetence tiek izmantota citiem mērķiem) dēļ. Par to, ka Rimšēcviča algas apmērs varēja būt par iemeslu "pieklusinātiem" brīdinājumiem laikā, kad jau vajadzēja "izsludināt trauksmi", nenoliedzu, ka man personīgi arī liekas, ka tāda iespējamība pastāvēja.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

UZZINI

Centrālo banku vadītāju atalgojums:

Itālija - Ls 350 000 

Beļģija - Ls 330 954

Lielbritānija - Ls 245 000

Eiropas Centrālā banka - Ls 226 976

Japāna - Ls 185 780

Latvija - Ls 120 008

Zviedrija - Ls 100 000

Igaunija - Ls 78 611

Lietuva - Ls 62 928

ASV - Ls 105 215

*visi ienākumi gadā

Avots: Reuters, Zviedrijas Centrālā banka, VID deklarācijas



Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas