Egle norādīja, ka sabalansētas valsts budžeta un valsts kapitālsabiedrības intereses, pieņemot lēmumus, kas veicina tā konkurētspēju un maksātspēju, ir viens no svarīgākajiem labas pārvaldības principiem.
"Valsts lēmumiem jābūt prognozējamiem un samērīgiem attiecībā uz valsts kapitālsabiedrības resursiem, lai nodrošinātu sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma ir jāzina, kāda būs īpašnieka politika par uzņēmuma investīciju un attīstības plāniem, piemēram, cik procenti no peļņas tiks izņemti no uzņēmuma valsts budžeta vajadzībām," sacīja Egle.
Viņa stāstīja, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem visā pasaulē ir tendence saskarties ar līdzīgām problēmām - nepietiekama vai vispār neesoša pasīvā īpašnieka politika, kā arī īstermiņā orientēti lēmumi.
"Atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm jāsabalansē un jāpārvērtē pieņemto lēmumu ietekme uz valsts kapitālsabiedrības attīstību un tautsaimniecību kopumā. Valsts interesēs ir nodrošināt ilgtspējīgu "Latvenergo" attīstību, kā arī radīt apstākļus, kas nepasliktina uzņēmumu konkurētspēju un ir saskaņā ar iedzīvotāju maksātspēju," sacīja LDDK ģenerāldirektore.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) atzīst, ka ar valstij piederošā enerģētikas uzņēmuma AS "Latvenergo" peļņu tiek "lāpīts" valsts budžets.
Kā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Kampars, viņaprāt, šāds princips ir taisnīgs, un "Latvenergo" peļņa valsts budžetā maksāta visu laiku.
Jau ziņots, ka 2009.gadā "Latvenergo" peļņa sasniedza 20,2 miljonus latu, kas kā dividendes tiks ieskaitīti valsts budžetā, savukārt pērn, pēc provizoriskajiem datiem, uzņēmums strādājis ar 40 miljonu latu peļņu. Arī šogad "Latvenergo" plāno strādāt ar 40 miljonu latu peļņu, savukārt plānotais apgrozījums ir 600 miljoni latu, iepriekš informēja uzņēmuma valdes loceklis Uldis Bariss.
Jau ziņots, ka no 1.janvāra pievienotās vērtības nodoklis elektrībai no 10% palielināts līdz 22%, kas radījis 11% elektroenerģijas cenas kāpumu visām mājsaimniecībām.
Savukārt aprīlī varētu stāties spēkā jauna elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība, saskaņā ar kuru tarifu pieaugums skars pusi mājsaimniecību. 30% mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību pieaugs vidēji par latu, 20% mājsaimniecību pieaugums būs lielāks. Pēc "Latvenergo" sniegtās informācijas, vidēji no 1.aprīļa tarifs mainīsies par 21%.
Kā skaidro "Latvenergo", par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) būs jāmaksā pašreizējais tarifs - 8,25 santīmi par kWh. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tarifs būs 10,74 santīmi par kWh. Patērētās elektroenerģijas uzskaiti sāks no 1.aprīļa.
"Latvenergo" sagatavoto tarifu plānu vēl vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas aicinājusi Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju izmantot iespēju veidot sociāli atbildīgu risinājumu un izstrādāt tam atbilstošus īstenošanas mehānismus, piemēram, AS "Latvenergo" peļņas daļas novirzīšanu tādiem sociāli politiskajiem mērķiem kā atbalstam daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, pensionāriem un citām sociālajām grupām.
Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka, no 1.aprīļa pieaugot elektroenerģijas tarifiem, kopējais patēriņa cenu līmenis palielināsies par 0,2%. Kopējās ražotāju izmaksas palielināsies par 0,1%, realizācijas cenas pieaugs par 0,04%, bet peļņa var sarukt par 0,2%, prognozē iestādes speciālisti.