No LDDK paziņojuma:
Bizness var būt gandarīts, ka šogad netiks celts PVN un netiks piemērots progresīvais nodoklis algām. Šīs nedēļas notikumi spilgti pierāda to, ka organizēta pilsoniska sabiedrība var panākt sabiedrībai pieņemamākus kompromisus un izsvērtākus lēmumus.
Lai arī vakardienas sarunas nonāca vairākas reizes strupceļā un kompromisi prasīja asas diskusijas, esam gandarīti, ka nepalielināja nodokļus biznesam un iedzīvotājiem, kā arī neatņēma līdzekļus tautsaimniecībai, taču pieņemtie lēmumi par pensiju un algu samazināšanu ir ļoti skarbi. Lai turpinātu darbu biznesam ir nepieciešams atbalsts – uzņēmējiem ir jāapvienojas darba devēju organizācijās, lai spētu aizstāvēt intereses arī turpmāk gan nacionālajā līmenī, gan reģionālajā līmenī sarunās ar pašvaldībām.
Šie ir tikai pirmie soļi, lai valsti izvestu no ekonomiskās lejupslīdes.Starptautisko aizdevēju prasības, sakārtot valsts pārvaldi un garantēt stabilus nodokļu ieņēmumus turpmākos gadus, ir ārējie apstākļi, kas ir likuši pēdējo mēnešu laikā lēmumus pieņemt daudz ātrāk. LDDK aicināja uz strukturālām reformām un valsts pārvaldes izdevumu mazināšanu jau no 2007.gada vidus!
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Žaneta Jaunzeme – Grende:
Vai mūsu soli [parakstīt vienošanos par pensiju samazināšanu] atbalsta visi LTRK biedri? Vakar no rīta bija divi varianti – palielināt nodokļus, kas nozīmētu ekonomikas nogalināšanu, un sociālā budžeta samazināšana. Mēs pastāvējām uz to, ka neparakstīsim nekādus dokumentus, kur ir runa par nodokļu celšanu, bija jāatrod cits kompromiss. Šis ir cits kompromiss - tas var patikt, var nepatikt. Un, runājot par Air Baltic, viņiem jābūt laimīgiem, ka pirmajā jūlijā Latvijas cilvēki turpinās pirkt biļetes nevis jāstaigā riņķī un jāstāsta, ka viss ir slikti un jau rīt vajadzētu devalvēt latu.
Ja nedarīs neko, tad nevis algas un pensijas tiks samazinātas, bet to nebūs vispār. Skaidrs ir viens, ka šībrīža Latvijas ekonomika nespēj uzturēt šo valsts pārvaldi un diemžēl arī izveidojušos sociālo sistēmu. Skaitļi ir nepielūdzami. Vakardienas lēmums ir kompromiss par to, ko vispār var izdarīt.
Nauda ienāk vienīgi no tā, ko uzņēmēji eksportē un pārdod, citas naudas valstī nav. Un pretī ir izdevumi – valsts pārvaldei, mūsu piedāvājums ir to maksimāli mazināt, lai būtu maza, efektīva, innovatīva valsts pārvalde, tāda kā nepieciešama mūsu ekonomikai, kā arī sociālajam budžetam.
Vakar sajūta Ministru kabinetā bija līdzīgi kā Neatkarības deklarācijas parakstīšanas brīdī, ka vai nu valsts mirs vai arī jāiet uz priekšu. Lēmums jāpieņem līdz jūnija beigām. Ir reformu grupa, kura no šodienas sāks strādāt pie nākamajām strukturālajām reformām, lai pārveidotu valsts pārvaldi un ekonomiku, lai mēs pelnītu tik, cik patērējam.
Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs
Valdībai tūlīt jādara divas lietas. Pirmā ir izdevumu samazināšana, kas
jāsāk no "galvas", apvienošanas ceļā uz pusi samazinot ministriju
skaitu un administratīvās izmaksas. Otrs — iespējami ātrāk jāpanāk
vienota Baltijas reģiona pievienošanās eirozonai. Tas palielinās valsts
kredītreitingu, uzņēmumi varēs saņemt aizdevumus un atlaistajiem
ierēdņiem, ārstiem un skolotājiem būs jaunas darbvietas.
Raita Karnīte, ekonomiste
Domāju, ka tas nav vienīgais un iespējamais risinājums. Pat, ja nekādi nav iespējams atrast naudu budžetā, var nesamazināt pensijas, bet tās var neizmaksāt. Valsts beidzot varētu atzīt savu nespēju risināt poblēmas un no pensionāriem naudu aizņemties, protams, no tiem, no kuriem var. Mums nav iztikas minimuma skaidrojuma un vienāda nocirpšana ir ļoti riskants un neglīts solis.
Tagad nedrīkst ļauties pesimismam un panikai, jo redzam, ka valdība šos lēmumus tik viegli pieņemt nevar - pretojas sociālie partneri, sabiedrībai ir savi ieroči. Tai nav jābūt logu dauzīšanai vai akmeņu cilāšanai, bet pateikt savu gribu mums ir tiesības un pienākums. Domāju, ka valdība un politiķi ir jāpiespiež domāt ilgtermiņā, jo ķeršanās pie pensionāru līdzekļiem ir visvieglākais variants. Reformas tiek pieprasītas valsts pārvaldē nevis pensiju sistēmā. Vienīgais, kur var ietaupīt daudz, tā ir valsts administrācija un ilgtermiņā tas ir iespējams. Es pastāvu uz savu tēzi, ka pensionāriem pensijas nav jāsamazina, bet valstij jāpasaka, ka veselie un strādāt spējīgie tagad no vecajiem cilvēkiem aizņemsies. Vienlīdzīga griešana liecina par mehānisku darbību, bet valsts pārvaldē nevar būt aprēķins exel, kas smagi skar sociālo sfēru. Pieļauju, ka tas ir pieredzes trūkums. Sabiedrībā tas izpaudīsies dusmās un vēlmē nemaksāt nodokļus. Mūsu valsts pārvalde izmaksā 7% - 9% no IKP un tas mums ir par dārgu.
Latvijā ir jāmaina attieksme pret visiem un visu. Nevienam ekspertam nepatīk runāt publiskajā telpā, jo tad tu esi pakļauts dubļu gūzmai. Tāpēc mums pietrūkst ekspertīzes.
(papildināta ar LDDK komentāru)