.. tad [eksprezidente] Vaira Vīķe-Freiberga uzstādīja augstu latiņu, sava otrā termiņa laikā aktīvi iesaistoties politiskajos lēmumos, un tagad arī [Valsts prezidents Valdis] Zatlers - jau ar to brīdi vien, kad [Tautas partijas biedra Edgara] Zalāna vietā premjera amatam izvirzīja Ivaru Godmani (LPP/_LC_),» atgādināja deputāts.«Tagad arī Konstitūcijas grozījumi... Tā - soli pa solim,» secinājumos par valsts pakāpenisku virzību uz prezidentālas republikas iekārtas iezīmēm dalījās tautas kalps. Pats K.Leiškalns gan atzina, ka tikai daļēji atbalsta V.Zatlera piedāvātos Satversmes grozījumus, kur 48.pantā viņš paredzējis sev jau lielāku politisko atbildību.Deputāts salīdzināja notikumu attīstību arī ar situāciju Eiropas Savienības valstīs. «Eiropas valstīs - ja prezidents ierosina, parlamentu tikai ar tā locekļu balsojuma vairākumu caur valdību var atlaist... Šeit [Latvijā] jau tad parādās prezidentāla republika,» konstatēja tautas priekšstāvis, līdz ar to pieļaujot, ka drīzumā kā loģisks iznākums valsts galvas pilnvaras varētu vēl vairāk paplašināties.«Līdz ar to prezidentam varētu būt arī tiesības ne tikai izvirzīt premjeru, bet arī izveidot kabinetu, kā arī to atstādināt,» prognozēja K.Leiškalns un piebilda, ka tādējādi strikti nodalīta tiktu lēmējvara no likumdevēja institūcijas. Viņš arī pavēstīja, ka šādā veidā fundamentālas izmaiņas valsts pārvaldē iespējamas krietni atvieglotā formā.«Tā ļoti mierīgi. Tas ir ļoti vienkārši un neprasa nekādas reformas. Ja vēlēšanu sistēmu, piemēram, mainīt tā nevar, tas prasa referendumu, tad šis variants ir stipri vienkāršāks,» iespējamās izmaiņas ilgtermiņā iztēlojās deputāts, piebilstot, ka līdz ar to Valsts prezidents arī iegūtu pilnīgas veto tiesības.«Ja esam nonākuši pat līdz ultimatīvai formai, tad tas ir iespējami...bet pārmetumi, ka Valsts prezidents varētu kļūt diktatorisks - neiztur kritiku. Tas ir neiespējami,» pārliecību par noteiktām robežām, līdz kurām valsts pirmā persona savas varas īstenošanā varētu nonākt, pauda K.Leiškalns.Deputāts klāstīja, ka, viņaprāt, šāda situācija tad loģiski arī pieprasītu, ka tautai attiecībā uz Valsts prezidenta atstādināšanu būtu tādas pašas tiesības kā par Saeimas atlaišanu.«Manuprāt, galvenais [parlamentārās sistēmas] problēma ir, ka paiet 15, 20 vai 30 gadi un šī vara kļūst anonīma - iedzīvotājs nevar personificēties ar [varas] pārstāvniecību kā tādu,» konstatēja deputāts, apgalvojot, ka pretēji ir valstīs ar spēcīgiem līderiem, piemēram, ASV un jauno prezidentu Baraku Obamu. «Tad es kā pilsonis deleģēju viņam visas tiesības un vēlāk arī prasīšu atbildību. Tad cilvēki neredz to simtgalvaino pūķi,» teica K.Leiškalns.Turpretī uz jautājumu, vai deputāts ir plānojis šajā jautājumā izstrādāt kādu likumprojektu vai kaut aicināt kolēģus diskutēt par šādu iespēju, K.Leiškalns bija strikti noraidošs.«Pat prātā nenāk. Nevaru uzņemties mainīt pārvaldes iekārtu... es vienkārši redzu, kā tas attīstās. Konstitucionālo tiesību komisija, protams, var par to diskutēt... Bet man patīk parlamentāra sistēma,» sacīja K.Leiškalns.
Leiškalns: Latvija ļoti tuvu prezidentālai republikai
Latvija nekad nav bijusi tik tuvu prezidentālas republikas iekārtai kā tagad, sacīja ilggadējais Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP).Parlamentārietis skaidroja, ka katra Latvijas prezidenta darbība ietekmējusi šī institūta ietekmes attīstību.«Latvijā prezidenta institūts eskalējies ar gadiem - sākot ar laiku, kad valsts pirmajai personai bija noteiktas gandrīz tikai reprezentatīvas funkcijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.