Lejiņš stāstīja, ka nemieri Ēģiptē šā gada sākumā ir labs piemērs tam, kā mierīgā ceļā atrisināt valsts problēmas, tomēr šo piemēru nevar attiecināt uz notikumiem Lībijā, kas mudina starptautisko sabiedrību tajos iejaukties.
"Ēģiptē nebija pilsoņu karš, jo armija nostājās tautas pusē, turpretī Lībijā ir otrādi - lielākā daļa armijas nostājās Kadafi pusē un tā nogalina civiliedzīvotājus," skaidroja Lejiņš.
Viņš norādīja, ka sestdien sāktie starptautiskās koalīcijas uzbrukumi Kadafi režīmam radīs jaunus upurus, tomēr atzina, ka Lībijā nemitīgi iet bojā cilvēki, un šīs slepkavības ir jāizbeidz. "Ja Arābu līga un ANO atbalsta ieiešanu Lībijā, tā ir zīme, ka starptautiskā sabiedrība nevar vienaldzīgi noskatīties uz notiekošo šajā zemē," uzsvēra Lejiņš.
Vaicāts, cik reāla ir Latvijas iesaistīšanās Lībijas konflikta risināšanā, Lejiņš norādīja - "Ja NATO no mums kaut ko lūgs, ko gan mēs varētu dot? Ja lūgs militāru palīdzību, mēs to nevarēsim sniegt, jo Latvijas karavīri ir Afganistānā."
Jau ziņots, ka Francijas un Lielbritānijas armijas naktī uz svētdienu turpināja kara aviācijas uzlidojumus Lībijai, kā arī apšaudīja to ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk", tostarp Lībijas diktators Muamars Kadafi pasludināja, ka viss Vidusjūras reģions uzskatāms par karalauku.
Kopš operācijas sākuma, kad sestdien Francijas kara lidmašīna plkst.18.45 atklāja uguni uz automašīnu, kas esot piederējusi Kadafi spēkiem, Rietumu koalīcijas triecienos Lībijā nogalināti vismaz 48 cilvēki, bet 150 ievainoti, pārsvarā sievietes un bērni, apliecināja Lībijas amatpersona.
Vēl sestdien no Savienoto Valstu karakuģiem un britu zemūdenes izšautas vismaz 110 "Tomahawk" raķetes, sacīja ASV armijas pārstāvis. Savukārt Francijas kara lidmašīnas apšaudījušas Lībijas armijas vienības, kas uzbruka nemiernieku bastionam Bengāzī.
Kā Pentagonā paskaidroja admirālis Viljams Gortnijs, spārnotās raķetes "krastā trāpījušas vismaz 20 integrētajām pretgaisa aizsardzības sistēmām un citiem pretgaisa aizsardzības objektiem".
Jau svētdien lādiņi trāpīja netālu no Bab al Azizijas, Kadafi Tripoles rezidences. Tam sekoja 40 minūšu ilga Lībijas pretgaisa aizsardzības spēku kanonāde.
Tostarp simtiem Kadafi atbalstītāju pulcējās Bab al Azizijā un Tripoles starptautiskajā lidostā, šādi veidojot dzīvo vairogu šiem objektiem, vēsta valsts televīzija.
Pēc uzlidojumu sākuma Lībijas līderis uzstājās ar īsu uzrunu, aicinot tautu uzsākt pretošanās kustību. Pulkvedis Kadafi draudēja uzbrucējiem ar atmaksu un sacīja, ka Lībijas aizsardzības labad tautai tiks atvērtas ieroču arsenālu durvis.
"Vidusjūrā civilie un militārie mērķi gaisā un jūrā būs pakļauti nopietnām briesmām," sacīja Kadafi. "Ieroču arsenāli tagad ir atvērti, un masas tiek apbruņotas ar visa veida ieročiem Lībijas neatkarības, vienotības un goda aizstāvībai."
Viņš aicināja uzbrukt "kolonistu agresijas krusta karam. Tas novedīs pie jauna krusta kara."
Tostarp Lībijas valsts telekanāls ziņo, ka "krustnešu armija" bombardējusi Tripoles civilos rajonus, kā arī degvielas rezervuārus, kas apgādā Misrātas pilsētu valsts rietumos.