Kupcis skaidroja, ka ekonomiskās krīzes ietekmē vairākās draudzēs ir vērojams ziedojumu apmēra kritums, kas atstāj iespaidu arī uz baznīcas administrācijas jeb Virsvaldes budžetu, no kura, cita starpā, tiek maksātas arī algas mācītājiem.
Ziedojuma samazināšanās apmēru Kupcis gan izvairījās nosaukt, piebilstot, ka draudzes par saviem ieņēmumiem atskaitās reizi gadā. Situācija visās draudzēs nebūt neesot vienāda, un dažās no tām pat esot vērojams aktīvo apmeklētāju un arī ziedojumu apmēra pieaugums, piebilda LELB runasvīrs.
Tomēr daudzviet esot vērojama tendence būtiski samazināties mērķa ziedojumiem.
"Draudžu teiktais liecina, ka regulārie ik svētdienas ziedojumi ir iepriekšējā līmenī, bet strauji samazinās to ziedojumu apmērs, kas ir paredzēti kāda konkrēta mērķa, projekta īstenošanai," pavēstīja Kupcis un piebilda, ka pašlaik draudzēm esot jādomā par aktīvāku ziedojumu piesaisti noteiktu projektu īstenošanai.
Viens no risinājumiem, kas rasts ieņēmumu palielināšanai, ir baznīcai piederošās ēkas Doma laukumā 1 iznomāšana.
"No LELB piederošajiem īpašumiem baznīcas un tās iestāžu vajadzībām līdz šim tika izmantoti četri nami Vecrīgā. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā baznīcas vadība ir pieņēmusi lēmumu par to optimālāku izmantošanu, kas paredz baznīcas iestādes izvietot trijās ēkās, bet vienu namu izīrēt," stāstīja Kupcis. Viņš norādīja, ka pašreiz nama īrnieks gan vēl nav atrasts, taču sarunas notiekot ar vairākiem pretendentiem.
LELB Virsvaldes sēde trešdien nobalsojusi arī par Virsvaldes otrā pusgada budžeta samazinājumu par 10%, bet no 1. septembra par 15% nolemts samazināt atalgojumu Virsvaldes darbiniekiem.
"Jūlija beigās pēc pārrunām ar draudžu mācītājiem varētu tikt lemts arī par atalgojuma samazinājumu garīdzniekiem," sacīja Kupcis, gan izvairoties minēt, par cik lielu samazinājumu varētu būt runa. Viņš gan piebilda, ka pašlaik bažu par algu izmaksu mācītājiem neesot, lai gan "zināmi samazinājumi šajā jomā palīdzētu veiksmīgākam finansiālās situācijas risinājumam".
Šī nav pirmā reize, kad publiski tiek paustas bažas par LELB finansiālo situāciju.
Jau iepriekš masu medijos ir izskanējusi informācija, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas zaudējumi pērn bijuši 1,67 miljoni latu, bet gadu iepriekš - nepilns pusmiljons latu.
Zaudējumus radošo cēloņu vidū ir minēts gan tas, ka kopš 2008. gada baznīca pati maksā algas lielākajai daļai mācītāju, gan arī neveiksmes dažādu nozaru projektu īstenošanā un būtisks darbinieku skaita pieaugums baznīcas centrālajā aparātā - Virsvaldē.
Pašlaik Latvijā ir 150 mācītāju, bet Virsvaldē - apmēram 36 amati, un algoto darbinieku skaits pēdējos gados pieaudzis. Algas svārstās no 350 līdz 700 latiem