Lemberga atbilde Mārai Zālītei

Es vēl ko gribētu piebilst - vai oligarhiem vispār ir tiesības lietot vārdu "demokrātija"?? Demokrātiskas valsts pamatiezīmes ir vienlīdzība (vienādas tiesības piedalīties savai dzīvei svarīgo jautājumu izlemšanā, kā arī vienlīdzīgas tiesības uz godīgu, drošu, labklājīgu vidi) un brīvība (cik vien tā nepārkāpj cita tiesības uz brīvību un nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības noteiktajām morāles normām). Un vēl tas viss ir atkarīgs no vides, kurā šī sistēma darbojas. Ģeopolitiskā, ekonomiskā, vēsturiski sociālā. Paskatīsimies uz 20 gadus seniem notikumiem īsumā - bija LPSR (nekāda brīva tirgus, sociālisms), tā tika likvidēta, bet mūs, pateicoties izrādītajai iniciatīvai, pateicoties LR pirmajam brīvības solim 1918.gadā, starptautiskie atzīst, ka mēs varam pašnoteikties un sākas. Naivā, negatavā uz jauniem apkārtējo apstākļu faktotriem, tauta ievēl cilvēkus, kuri (ne visi, bet liela daļa) vispirms parūpējas par savu labumu, noprihvatizē (izmantojot dienesta stāvokli, izmantojot pārējo cilvēku naivo uzticēšanos, cerības) to, kas pieder visiem, izpārdod, izsaimnieko kopējos resursus, veic n-tās mahinācijas, beigās iegūst naudu, varu, slavu. Tad sākas politisko partiju sacensību, solījumu došanas teātris, jo neapmierināto paliek arvien vairāk, nepieciešami "laimes lāči", līdzīgi mūsdienu Zatleram, vai kādreizējiem Repšem vai Šķēlem. Izsaimniekošana turpinās, tajā piedalās "likumu veidošanas, saskaņošanas un PAR nobalsošanas mašīna", ko parasti veido koalīcija, kuru, protams, atbalsta lielāko uzņēmumu vadība, juristu, tiesnešu, mediju pārstāvji, jo visi grib paspēt ielēkt straujās kapitāla uzkrāšanas, attīstības vilcienā. Vide attīstīstās, mainās ģeopolitikas vide, apstākļi, rodas arvien jaunas iespējas, bet esošā sistēma, kas kopā augusi, attīstījusies, kurā par "ģēnijiem" izveidojušies tie, kas veiksmīgāk spēja izmantot savu dienesta stāvokli pašos pirmsākumos. Daži savu ģenialitāti apliecina ar skarbiem vārdiem TV ekrānos jaunajā gadā, daži tomēr ar praktiskiem piemēriem, padarot vidi, no kuras tie nāk, par tādu kā paraugvidi, iegūstot neviltotu atzinību jau mazliet naivumu mazinājušajiem, bet ne pilnībā zaudējušajiem LR iedzīvotājiem. Un ir taču daudzi "jauno ģēniju" sponsorēti kultūras, mākslas, sporta, biznesa attīstības un citi nozīmīgi pasākumi un vērtīgi projekti, kurus īsteno vai palīdz īstenot "jaunie ģēniji". Turklāt tikai tiem, kas ir šiem "ģēnijiem" pietuvināti, pārējiem nē. Pārējie tieši saskarās ar birokrātiju, korupciju, neskaitāmiem dažādu pārbaudes iestāžu uzmanības apliecinājumiem, resursu nepietiekamību vai "politiskās gribas trūkumu". Un slavas darbi tiek darīti par tiem resursiem, naudu, kas piederēja visiem valsts iedzīvotājiem. Un tauta, naivā tauta ir sajūsmā. Ceļ pieminekļus un sauc tos, kas domā savādāk, par muļķiem, kamēr patiesā inteliģence aizver savu muti, tiek apklusināta dažādiem līdzekļiem vai, atzīstot nespēju ko mainīt, aizbrauc. Un tā tas turpinās - gan teātris, gan kopējās mantas dalīšana proporcionāli tuvumam, ar kādu apdalāmais atrodās pret kopējo varas sili. Ir "gaismas pilis", dārgākie tilti pasaulē, neskaitāmi NĪ projekti - ja nu kāds ir īpaši neapmierināts, to nopērk ar kādu ietekmīgu amatu vai vienkārši noslepkavo. Visa sistēma darbojās kā labi ieeļots pulksteņa mehānisms, visi naivie redz zelta kalnus un dimanta upes, tie, kas saprot, ka tā ir ilūzija, strauji brauc projām, bet "kampēji" uzdarbojas un kampj vēl vairāk, bet tad burbulis plīst. Un plīst tā, ka kampēji vēl pamanās naivajiem acu priekšā vēl realizēt vēl vienu "kūkas gabalu" ar nosaukumu "Parex". Un tad, kad sile pēkšņi ir tukša, kampēji sāk vainot visu pasauli, sāk vainot naivos, ka tie uzticējās solītajiem "treknajiem gadiem", sāk vainot viens otru. Sabiedrības naivā daļa pēkšņi kļūst pieaugusi, sāk prasīt atbildes, sāk domāt, saprast. Bet ar sapratni tas viss arī aprobežojas, jo nozagto nākotni, tādu, kāda tā bija iespējama, neviens tiem neatgriezīs. Tā nākotne, monetārās sistēmas pastāvēšanas laikā, būs tikai tiem kampējiem, kas sagrābās miljonus, miljardus. Kas pirka visu par naudu, vai par lielu naudu, toreiz, tagad un pirks nākotnē. Kas veidoja likumus pēc savas izpratnes par taisnīgu un godīgu, sabalansētu valsts un katra tās iedzīvotāja attīstību. Turklāt vienmēr saglabāja sev iespēju likumus apiet. Kas pirka un pārdeva amatus, posteņus, projektus, ietekmi, atsevišķus stratēģiski svarīgus lēmumus, visu sistēmu. Un vismazāk tie ģēniji, līdzīgi pēdējā laikā populārajiem Latvijas oligarhiem, rūpējās un uztraucās par to, kas ar valsti un tās iedzīvotājiem notiks pēc gadiem 20 vai 30. ("Pēc mums kaut vai plūdi!") Un, ja tā ir demokrātija, kas ir bijusi pie mums pēdējo gadu laikā, kuras rezultāts ir tāds, ka valsts attīstība ir neskaitāmas reizes bremzēta, daudzu iedzīvotāju dzīves ir sabeigtas, "kampēju" vainu visi zin, zin pat saukt vārdā tos, kas visvairāk ir darījuši ļaunu valstij un mums visiem, bet neviens netiek nekad tiesāts, bet visi valsts iedzīvotāji cenšās apiet likumus, uzskatot, ka valsts tai ir parādā. Pareizi uzskatot! Tad varbūt būtu pareizi pieņemt, ka demokrātija kā tāda, saskaņā ar tās definīciju un dziļajām vēsturiskajām saknēm, mūsu valstī nekad nav pastāvējusi. Un vienreiz būtu nepieciešams saprast, ka tie mūsu "oligarhi - ģēniji" tādus vispārpieņemtus un plaši daudzinātus jēdzienus kā "demokrātija", "attīstība", "politisks vai valstiski stratēģisks lēmums" un daudzus citus lieto attiecinot tos uz sevi, savu un sev pietuvināto cilvēku labklājību, varu, izaugsmi, nākotni, uzspļaujot uz tiem, kas nav tiem pietuvināti, bet kas dzīvo visiem mums līdzās.

Kāpēc Lembergs atceras to,ka Zālīte bija partijā,bet neatceras ,ka pats sadarbojās ar interfronti un tikai vēlāk it kā pārmetās uz otru pusi. Tagad jau atkal ir kopā ar SC.Vai atkal atmiņa zudusi? Atmiņa zūd pēc vajadzības.

Labs,labs!Tikai par aplokšņu algām garām.Ir atšķirība saņemt pateicību par savu darbu un piesavināties tautas īpašumu izmantojot savu dienesta stāvokli.

Trāpīts desmitniekā.Māra Zālīte nolasīja oligarhiem veltītu dzejoli „Balāde par kareivi”, kurā simboliski vēstīts, ka nelietīgi valsts vadītāji dzen kaunā un nāvē Latvijas patriotus. Dzejolis stāsta par savai zemei uzticīgu karotāju, kurš kādu dienu uzzina, ka viņa „ķeizars ir liels maita”. Briesmu brīdī karavīrs tomēr saprot, ka jāglābj sava zeme no ienaidniekiem, taču kauns par nelietīgo ķeizaru ir tik liels, ka jauneklis pats šķiras no dzīves.

Izskatās ka kāds sīks pundurs te pats lej žulti. Vispār nesaprotu, kāpēc publicē šitā klauna demagoģiju- viņam tak cietumā jāsēž, ne te tukši jāmuld.

paskaitiet cik daudz viņš pēdējā laikā norējis nav! Nekad neaizmirsīšu, kā viņš rēja Vairu Vīķi-Freibergu, vienmēr to familiāri vārdā saucot. Vispār, viņa prātam neaptveramā necieņa,iesauku pielietošana, lamāšana un sieviešu noniecināšana, tikai pret tām vecām vecenēm, kas braukā viņam pakaļ uz vēdera līzdamas (tā pieclatnieka dēļ) citāda ir.

pabarojiet kāds lembi, laikam nav ilgi dabūjis (es domaju - ilgi nav ēdis) viņš ar večiem necīkstās, tikai ar sievišķiem - lilitu, māru un baibu... kura tagad nākamā?

Nav un nekad nebūs Māra Zālīte ''bijušā'' !

just ignore.

Nezin, kas aizliedzis paust politiskas simpātijas, vai arī antipātijas brīvā un demokrātiskā valstī? Tatad nav par ko cepties! Jautājums drīzāk ir, kāpēc punduris pašlaik ir gigantiskos apmēros piepūtis visus mēdijus. Bail no nākotnes? Suns zin, ko ēdis!

Laikam jau būtu jāsmejas, lasot, kā viens "bijušais" noknābā otru "bijušo", ja tas viss nebūtu tik skumji. Mēs taču esam latvieši, un mūsu ir tik maz. Dievs, ved mūs pie prāta!

vai kāds palīdzēja? tīri lasāms gabaliņš, svētdien atkal gaidām TV! runas gan garlaicīgas, vajag fonā uzlikt mūziku, tādu uzmundrinošu... ja drugoi takoi strani ne znaju... gde tak voļno dišit cheloveks