Vaicāts par "Apvienotā saraksta" aktualizēto Lemberga iespējamās ietekmes problēmu, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis cita starpā norādīja, ka par šo tēmu ticis spriests jau vismaz mēnesi un ZZS ar JV jau ir izrunāts, ka šie jaunie standarti, kas jau darbojas - tikai Saeimas deputātu un valdības locekļu līdzdalību politiskajos procesos Saeimā un valdībā - rakstiski jānostiprina koalīcijas līgumā.
ZZS frakcijas priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka Lemberga biežā piesaukšana esot sastāvdaļa no kampaņas, kas tiek veikta pret Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV). Tā esot cīņas par vienu vai otru koalīcijas modeli sastāvdaļa, un šī jautājuma aktualizēšanas mērķis ir ietekmēt politisko procesu, pauda Valainis.
ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka partiju apvienībai ir jautājumi par cilvēkiem, ekonomiskajiem grupējumiem, kas "stāv aiz" dažiem citiem kolēģiem.
Politiķis prognozēja, ka turpmākajā procesā politiķiem gaidāmas daudzas neformālas sarunas. Nākamās oficiālās tikšanās varētu būt nākamnedēļ, kad jau tiktu runāts par valdības deklarāciju un atbildības jomām, ņemot vērā, ka saturiskie jautājumi jau esot izrunāti vasaras sarunās, atzīmēja viens no ZZS līderiem.
Kā ziņots, AS gaida, kā JV risinās situāciju ar sankcijām pakļautā Lemberga iespējamo ietekmi uz valdības un Saeimas lēmumiem, piektdien pēc tikšanās ar Siliņu un citiem JV pārstāvjiem norādīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Runājot par iespējamu darbu koalīcijā ar ZZS, Tavars atzīmēja, ka pret Lembergu aizvien ir noteiktas sankcijas. "Tas ir nacionālās drošības jautājums, un AS gaida, kā šo problēmu - Aivars Lembergs - JV risinās," sacīja Tavars.
Kā ziņots, šodien notiek Valsts prezidenta Rinkēviča Ministru prezidenta amatam nominētās Siliņas vadītās oficiālās sarunas par jaunas valdības veidošanu.
JV politiķe uz sarunām ir aicinājusi četru politisko spēku pārstāvjus, sakot, ka mēģinās vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi jau ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks "aiz borta".
Sarunas atsevišķi paredzētas ar AS, tad ZZS, pēc tam Nacionālo apvienību (NA), bet pirmo oficiālo sarunu raundu paredzēts noslēgt, JV tiekoties ar "Progresīvajiem".
Pēdējās nedēļās partijām jau notikušas neformālas konsultācijas par koalīcijas veidošanu, taču konkrēts tās sastāvs vēl nav skaidrs.
Kā ziņots, Siliņa saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - NA. Siliņa skaidroja, ka viens četru partiju modelis paredzētu, ka valdību veido JV, AS, ZZS un "Progresīvie". Savukārt otrs četru partiju modelis koalīcijā ietvertu JV, AS, ZZS un NA, sacīja premjera amata kandidāte.
JV politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī "citas variācijas", lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.
Kā ziņots, Valsts prezidents Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu. Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.
Rinkēvičs trešdien sacīja, ka "neesot naivs" par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.
Gandrīz nepastāv iespējas NA un "Progresīvajiem" vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.
Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.
Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.
Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.
Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.
Politikā viņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī - par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.
Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās - jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.
Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.
Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.
Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.