Viņš jau iepriekš bija paudis no valdības atšķirīgu uzskatu, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem būtu jācenšas panākt aizdevuma atdošanas termiņa pagarinājumu.
"Viņi sarunās par aizdevuma termiņa pagarināšanu iesaistījās uz pusstundu pirmajā tikšanās reizē. Pēc tam, kad viņiem pateica, ka tas ir grūts jautājums, viņi visi iemeta plinti krūmos un teica: nu labi, ja grūts, tad nerunājam," sacīja Lembergs.
"2014. un 2015.gadā Latvijai visu veidu aizdevējiem ir jāatdod 2,3 miljardi latu. Lai arī "sorosisti" un viņu kontrolētie mediji apgalvo, ka Latvija bez aizņemšanās šo summu var atdot, Latvija šādu summu bez aizņemšanās atdot nevar. Tātad jāaizņemas būs jebkurā gadījumā. Viņi saka, ka nebūs, es saku, ka būs," savu viedokli pauda Ventspils mērs.
Ja esošo aizņēmumu vidējā procentu likme ir 3% gadā, tad nākamreiz, kad Latvijai vajadzēs aizņemties naudu, procentu likme būs ievērojami augstāka, uzskata Lembergs. "Es domāju, ka, ņemot vērā Latvijas reālo ekonomisko situāciju, ne propagandu, Latvijai nav cerību aizņemties lētāk, kā to ir izdarījusi Lietuva. Lietuva ir aizņēmusies par [procentu likmi] 6,4%, un Lietuvas kredītreitings ir ievērojami augstāks nekā Latvijas. [..] Tātad var prognozēt, ka Latvija varētu aizņemties par [procentu likmi] apmēram 7% gadā," sacīja Lembergs. Ņemot vērā lielās aizņēmumu summas, kas jāatdod, šī procentu likmju atšķirība būtu ievērojama un mērāma vairākos simtos miljonu latu, akcentēja Ventspils mērs.
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka Latvijai vajadzētu ņemt vērā Grieķijas piemēru. Grieķijai ievērojami pagarināts aizņēmuma atdošanas termiņš un samazināta procentu likme.
"Manuprāt, tas, ka nenotika sarunas par aizdevuma termiņa pagarināšanu, ir nepiedodami un nepieļaujami, vēl jo vairāk tāpēc, ka to nedarīja tie, kas "grābstās" gar pensijām un piemaksām pie pensijas," piebilda Lembergs.
Pēc Ventspils mēra teiktā, ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktā vienošanās, ka netiks samazinātas pensijas un pensiju piemaksas, zināmā mērā ir ar viņa nopelns. Jau ziņots, ka starptautiskie aizdevēji Lembergu un viņa vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" sadarbības partnerus - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - bija uzaicinājusi uz sarunām, kurās tika pārrunāti vairāki būtiski ar valsts budžetu saistīti jautājumi.
"Galvenais rezultāts, ko ir izdevies sasniegt un ko es arī attiecinātu kaut kādā mērā uz sevi personīgi un, protams, uz visu ZZS kopumā - mums izdevās noņemt no dienas kārtības tēmu par pensiju un piemaksu pie pensijām samazināšanu. Pēc sarunas ar ZZS šis jautājums vairāk vispār netika cilāts. Tas ir pirmais un galvenais rezultāts, un ļoti būtisks, jo skar katru ceturto Latvijas iedzīvotāju," informēja Lembergs.
Daļēji par savu un ZZS nopelnu Ventspils mērs uzskata arī to, ka starptautiskie aizdevēji atbalstījuši to, ka no iepriekš finanšu sektora stabilitātei rezervētajiem ap 600 miljoniem eiro (ap 420 miljoniem latu) valdība budžeta deficīta segšanai varēs izmantot 300 miljonus eiro (210 miljonus latu). Šos līdzekļus gan varēs izmantot tikai pēc bankas "Citadele" pārdošanas stratēģijas iesniegšanas Eiropas Komisijā (EK), kas tiks izdarīts maijā.
"Es ļoti uzstājīgi piegāju jautājumam par 600 miljoniem eiro, kas vairākus gadus guļ mūsu Finanšu ministrijas valsts kasē bez kustības, bet par kuriem tiek maksāti apmēram 20 miljoni eiro [14 miljoni latu] gadā, un bija gaidāms, ka tā arī turpināsies. No vienas puses, visi saka, ka banku sektors ir stabils, no otras puses nez kāpēc jāguļ 600 miljoniem un jāmaksā procenti. Nauda, kas neko ne ražo, ne stimulē, ne atbalsta. Šobrīd ar EK un Starptautisko Valūtas fondu ir saskaņots grafiks, kā šī nauda tiek atbrīvota. Tā kā šai ziņā rezultāts ir sasniegts," atzina Lembergs.