Lembergs pārliecināts, ka valdībai pensijas neizdosies samazināt

gadā. Savukārt savā publiskajā komunikācijā gan premjers, gan finanšu ministrs propagandējuši pretējo, ka izdevumi esot jāsamazina.Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izteiktais priekšlikums koalīcijas partnerim bija konkrēts un skaidrs - 2011.gada valsts pamatbudžeta kārtējo izdevumu plāns nedrīkst pārsniegt 2010.gada faktiskos izdevumus. "Citiem vārdiem sakot, mēs vienojamies, ka nepalielināsim 2011.gada budžeta izdevumu daļu. Tas dotu 51 miljona latu ekonomiju," paskaidroja Lembergs.Diemžēl Finanšu ministrija un arī premjers kategoriski atsakās ne tikai samazināt izdevumus, bet pat pastāv uz to, ka jāpalielina valsts pamatbudžeta izdevumu daļa par 51 miljonu latu, to veicot uz pensiju, pabalstu, skolotāju algu un finansējuma samazināšanas izglītībai rēķina.Lembergs un arī ZZS kategoriski iebilst pret šādu politiku. Kamēr nav samazināts 2011.gada valsts pamatbudžeta kārtējo izdevumu plāns, tikmēr jebkurš cits mēģinājums samazināt izdevumus kādā nozarē nav prioritārs.Viņš atgādināja, ka tieši "Vienotība" savulaik bija tā, kas organizēja referendumu par pensiju palielināšanu. Ja šis referendums būtu noticis, tad sociālajā budžetā papildus ik gadu būtu jātērē 400 miljoni latu. Toreiz "Vienotības" politiķi uzskatīja, ka valsts var atļauties palielināt pensijas, savukārt tagad pēkšņi atklāj, ka tās ir jāsamazina."Mana attieksme pensiju jautājumā ir skaidri formulēta - nevar būt pat runas par to samazināšanu", uzsvēra Lembergs un piebilda, ka katrs pensionārs savu pensiju ir godīgi nopelnījis, maksājot nodokļus valstij, un viņam nedrīkst atņemt nevienu santīmu.Pēc Lemberga domām, ir jāatšķir, kur publiskajā pārvaldē notiek reformas kā efektīvs līdzekļu izmantošanas mehānisms un kur - vienkārši mehāniska, nepārdomāta izdevumu griešana. Diemžēl Finanšu ministrijas izpratnē bieži mehāniskā izdevumu griešana tiek uzskatīta par sinonīmu vārdiem "efektīva reforma", sprieda Ventspils mērs.Kāpēc pensijām nedrīkst ķerties klāt, Lembergam ir vēl cits arguments, proti, inflāciju šogad valstī Ventspils mērs prognozē vismaz 4%, nevis 1%, kā tika plānots budžetā.Tādējādi šāds inflācijas rādītājs jau ir samazinājis pensijas, pabalstus un algas. "Pēc būtības tā ir ne tikai kārtējā lata devalvācija, tā ir pensiju, pabalstu un algu devalvācija! Tikai vislielākā cūcība šajā ziņā ir tā, ka valsts pamatbudžeta izdevumu daļā valsts pārvaldes darbinieku algu fonds ir palielināts kopumā par 27 miljoniem latu! Līdz ar to viņiem inflācija tiek kompensēta, bet lielākajai sabiedrības daļai ne", sacīja Lembergs.Uz jautājumu, vai valdība kritīs, ja tiks samazinātas pensijas, Lembergs atbildēja: "Šai valdībai neizdosies samazināt pensijas. Esmu par to pārliecināts."Tāpat valdībai, viņaprāt, neizdošoties samazināt arī pabalstus. Attiecībā uz pabalstiem Lembergs min kādu apstākli, proti, vajadzētu izvērtēt, vai pabalstus saņem cilvēki, kuriem tie patiesi pienākas.Viņš atgādināja, ka Ventspilī pabalsti tiek maksāti tikai cilvēkiem, kuri pēc sava ienākumu līmeņa atbilst sociālajai kategorijai "trūcīgs" vai "maznodrošināts", un arī tad pastāv dažāda gradācija pabalstu piešķiršanā."Konkrēts piemērs. Miljonāru ģimenei piedzimst bērns. Pēc likuma šai ģimenei valsts mēnesī izmaksās astoņus latus lielu pabalstu. Vai tas ir pareizi? Es, piemēram, no tā atteiktos un labprāt to atdotu cilvēkam, kam šī nauda ir vairāk nepieciešama. Man šāds pabalsts šķistu ļoti nebūtisks, bet daudzi cilvēki par to, protams, saka paldies", piebilda Lembergs.