"Viņš ir viens no reālākajiem pretendentiem uz šo amatu. Bet viņš ir viens no. Šie uzvārdi jau parādījās veiktajā aptaujā par piemērotāko kandidātu prezidenta amatam. Es gan domāju, ka partijām beidzot vajadzētu nosaukt savus kandidātus. Pašam Zatleram, protams, gribētos, lai divas no trim lielākajām Saeimas frakcijām viņam piedāvātu atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu," Lembergs sacīja intervijā aģentūrai BNS.
Runājot par prezidenta amata kandidātu virzīšanas procesu un viņa paša iespējamo kandidēšanu uz šo amatu, Lembergs teica: "Ja nozīmīga sabiedrības daļa kāda politiķa darbību vērtē pozitīvi, turklāt tāda politiķa, kurš uz politiskās skatuves darbojas ilglaicīgi, tas, protams, sniedz gandarījumu, motivē latiņu pacelt vēl augstāk, kā arī stimulē centienus attaisnot šo cilvēku cerības. Taču, vienmēr domājot par pozitīvo, nedrīkst aizmirst arī par citādi domājošajiem. Ja runājam par prezidenta amatu, neko jaunu nepateikšu. Tie, kuri domā par kandidēšanu uz šo amatu, lai izvērtē, - cik liels viņiem ir atbalsts sabiedrībā un kā šo atbalstu palielināt."
Lembergs uzskata, ka politiķiem, izvēloties prezidenta amata kandidātus, būtu jāņem vērā arī sabiedrības viedoklis. "Saeimā darbojas deputāti, kuriem ir svarīgs sabiedrības vērtējums, tāpēc viņi cenšas darīt visu, lai viņu reitings būtu pozitīvs. Tāpēc deputātiem nebūtu īpaši labi neņemt vērā sabiedrības viedokli, ievēlot Valsts prezidentu. Protams, prezidenta vēlēšanas Saeimā norit aizklātā veidā, un tas, pēc manām domām, ir pareizi. Tādējādi nevienam deputātam nevar pārmest, ka viņš balso par vai pret kādu no izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem. Taču, kā jau minēju, balsojot jebkuram politiķim jāpatur prātā arī sabiedrības viedoklis. Ja politiķis ar to nerēķinās, viņš vairs nav politiķis," pārdomās dalījās Ventspils mērs.
Viņš norādīja, ka, ievēlot esošo prezidentu, lielākā cīņa izvērsusies "starp sorosistiem no vienas puses un pārējiem politiķiem no otras puses, kuri turklāt vēl savā starpā saplēsās". "Šo cīņu sorosisti zaudēja, jo netika ievēlēts viņu virzītais kandidāts."
Pašam Lembergam neesot ambīciju kandidēt uz šo amatu. "Man nav tādu ambīciju. Prezidents, ņemot vērā viņam likumā piešķirtās pilnvaras, šajā amatā var izdarīt stipri vien mazāk, nekā man pašam gribētos un uz ko cer tauta. Salīdzinot pilnvaru apmēru starp Valsts prezidentu un Ministru prezidentu parlamentārā republikā, Ministru prezidents var paveikt un ietekmēt jautājumus daudz vairāk nekā Valsts prezidents, protams, ar nosacījumu, ka viņam ir pietiekams politisks atbalsts parlamentā un iespēja strādāt šajā amatā ilgāku termiņu."
Lembergs arī norāda, ka ZZS pašlaik nav izvirzīta prezidenta amata kandidāta. "Nē, patlaban ZZS nav izvirzīts kandidāts. Vismaz manā klātbūtnē neviens šādu kandidatūru nav apspriedis. Varbūt kāds to ir apspriedis divatā vai trijatā. Manis pārstāvētās partijas "Latvijai un Ventspilij" valdē notika domu apmaiņa par esošo Valsts prezidentu. Lai arī Satversme un citi likumi to neparedz, tomēr ļoti svarīgs būtu jebkuras politiskas amatpersonas sagatavotais un sniegtais pārskats par savu padarīto darbu iepriekšējā pilnvaru termiņā. Turklāt šāds pārskats būtu jāsniedz visām bez izņēmuma amatpersonām, kuras ir ievēlējis parlaments vai arī vēlētāji. Arī mani ir ievēlējuši vēlētāji, tāpēc Ventspils pilsētas dome katru gadu sniedz izvērstu pārskatu par paveiktajiem darbiem," sacīja Lembergs.
Uz jautājumu, kādēļ presē kā iespējamais ZZS kandidāts izskanējis bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Lembergs atbildēja, ka "Daudzes uzvārda parādīšanās nozīmē to, ka daļa sabiedrības pārstāvju pieļauj, ka viņš varētu būt prezidenta amata kandidāts".
Lembergs tieši neatbildēja, vai Daudze būtu cienīgs prezidenta amata kandidāts. "Es jau teicu, ka mēs vēl neesam apsprieduši kandidātus. Ja ZZS virzītu Daudzi kā prezidenta amata kandidātu, tad ir jābūt neapšaubāmai garantijai, ka viņa kandidatūrai ir pārliecinošs parlamenta vairākuma atbalsts."
Uz jautājumu, vai viņam pašam padomā ir kāds prezidenta amata kandidāts, Lembergs atbildēja: "Varbūt man padomā kaut kas šajā sakarā arī ir, tomēr pagaidām lai tas paliek tikai manā ziņā. Varbūt kādu desmitu iespējamo kandidātu savās domās esmu pārcilājis. Viens no viņiem, kurš, manuprāt, būtu piemērots šim amatam, no šīs iespējas ir atteicies." Viņš neatklāja, par kuru cilvēku ir runa: "Neatklāšu. Bet es viņam tomēr ieteicu vēlreiz padomāt, jo, pēc manām izjūtām, viņš šo darbu varētu veikt labi."
ZZS savu kandidātu oficiāli varētu izvirzīt maijā. "Manuprāt, šā gada maijs būs īstais brīdis."
"Partijām šajā sakarā vajadzētu darīt kaut ko zināmu līdz maijam. No otras puses, mēs jau zinām, kuri mediji metīsies virsū tam kandidātam, kurš nav sorosistu virzītais. Tādam kandidātam, kurš šo spiedienu nespēs izturēt, prezidenta amatā nav ko darīt. Kandidējot uz šo amatu pirmo reizi, Zatlers nenobijās, lai gan jau bija tā - uz robežas. Bet nu neko - vārnas saklupa virsū, bet viņš noskurinājās un nepakļāvās," teica Lembergs.
Viņš arī nedomā, ka prezidenta amata kandidātam obligāts nosacījums būtu bezpartejiskums. "Tas nav kritērijs. Nevajadzētu uzskatīt, ka piederība kādai politiskai partijai ir kandidāta trūkums vai pat lāsts. Tieši otrādi – būtu atbalstāma cilvēku iesaistīšanās politiskajās partijās, tādējādi veicinot aktīvu un legālu politisko darbību. Parlamentāras republikas stūrakmens ir daudzpartiju politiskā sistēma, un kā tāda tā arī būtu veicināma. Domāt, ka tikai bezpartejiskam kandidātam prezidenta vēlēšanās var būt priekšroka, jau pēc savas būtības ir diskriminējoši. Jo tā ir diskriminācija pēc partejiskās piederības, kas ir pretrunā ar LR Satversmi, kurā tiesiski noregulēts aizliegums diskriminēt cilvēkus gan pēc dzimuma, gan pēc partejiskās piederības, gan nacionalitātes vai reliģiskās pārliecības," uzskata Lembergs.