Saistībā ar jaunās īpašuma kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanu FM piedāvā izdarīt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", tajos paredzot vienotu, samazinātu nodokļa likmi 1% apmērā no kadastrālās vērtības. Patlaban NĪN likme ir 1,5%.
Tāpat tiek rosināts noteikt 2008.gadam paredzētā NĪN apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto, ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts.
Nepieciešamību noteikt nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem FM pamato ar vairākiem apstākļiem - pirmkārt, tas nepieciešams, lai neradītu situāciju, kad nodokļa maksātājs, kuram pieder mazāk vērtīgs īpašums, maksā lielāku nodokli, nekā tāds, kura nekustamā īpašuma vērtība ir lielāka.
Tāpat, ja nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēros tikai atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām, piemēram, nodokļa maksātājiem, kuriem piederošais īpašums ir deklarētā dzīves vieta, nebūs iespējams aprēķināt nodokļa ieņēmumu prognozi, kas nepieciešama, lai noteiktu katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus, kas tiek izmantoti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā, informē FM.
Kā teikts FM ziņojumā, Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis vairākus Ministru kabineta noteikumu projektus, kuri paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju. Pēc apstiprināšanas valdībā minētajiem noteikumiem jāstājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. Saskaņā ar VZD sniegto informāciju, neizdarot grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", 2008.gadā būtiski pieaugs nodokļa slogs ne tikai iedzīvotājiem, bet visiem nodokļa maksātājiem.
Saskaņā ar VZD veiktajiem aprēķiniem zemes kadastrālā vērtība pieaugs visā valsts teritorijā. Lauksaimniecības zemēm kadastra vērtības pieaugums būs divas reizes, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei - 5,6 reizes, komercdarbības objektu apbūves zemei - 5,5 reizes, bet ražošanas objektu apbūves zemei - 5,1 reizi.
Ar nodokli apliekamajām ēkām tiek prognozēts neliels kadastrālās vērtības pieaugums - vidēji 1,5 reizes komerciāla rakstura ēku tipu grupai un 1,2 reizes rūpniecības ēku tipu grupai -, jo ēku vērtību bāze visā valstī ir aktualizēta jau 2006.gadā.
Galvenais un vienkāršākais instruments nodokļa sloga pieauguma ierobežošanai ir nodokļa likmes samazināšana. Tomēr, ņemot vērā, ka prognozētais kadastrālās vērtības pieaugums dažādos valsts rajonos ir atšķirīgs, nosakot likmi, piemēram, 1% apmērā NĪN par zemi Rīgā un Rīgas rajonā 2008.gadā vidēji pieaugtu attiecīgi 4,9 un 4,2 reizes, Jūrmalā - 4,6 reizes un Jelgavā - 3,2 reizes, salīdzinājumā ar 2007.gadu, skaidro FM.
Atbilstoši tam palielinātos arī pašvaldību budžetu ieņēmumi. Kopējais pieaugums valstī būtu 3,4 reizes. Savukārt par ēkām pie 1% likmes, salīdzinājumā ar šo gadu, nodokļa ieņēmumi Balvu rajonā samazinātos par 1%. Kopumā valstī gan būtu 30% pieaugums.
Rēķinot paredzamos pašvaldību budžetu ieņēmumus, ir ņemts vērā nodokļa ieņēmumu prognozes aprēķinam piemērojamais iekasējamības koeficients, kas 2007.gadā zemei ir 0,95, bet ēkām - 0,75. Savukārt 2008.gadam šis koeficents ir 0,95 gan zemei, gan ēkām.
Tā kā likmes samazinājums rada atšķirīgu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem no nodokļa par zemi un par ēkām, FM uzskata, ka, izvērtējot nodokļa likmes samazināšanas fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem, ir jāvērtē kopējā ietekme par nodokļa ieņēmumiem no zemes un ēkām, jo tas ir viens nodoklis, visi ieņēmumi no kura tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā.
Līdz 2007.gadam ieņēmumi par zemi un ēkām tika vērtēti atsevišķi, jo zemei un ēkām bija atšķirīga nodokļa bāze un aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Tagad, kad nodokļa bāze ir vienādota un nodokļa aprēķināšanu gan par zemi, gan par ēkām veic pašvaldības, šāds dalījums vairs nav nepieciešams.
Salīdzinot pašvaldību nodokļa ieņēmumu izmaiņas kopā par zemi un ēkām pie 1% likmes rajonu un republikas nozīmes pilsētu griezumā, visos rajonos un republikas nozīmes pilsētās ir ieņēmumu pieaugums. Jūrmalas pilsētā nodokļa ieņēmumu pieaugums ir 3,4 reizes, Rīgas un Liepājas pilsētā - 2,4 reizes, un Rīgas rajonā - 2,6 reizes. Jelgavā un Jelgavas rajonā nodokļa ieņēmumi pieaug divas reizes. Pārējos rajonos un republikas nozīmes pilsētās pieaugums nepārsniedz divas reizes. Kopumā valstī paredzamais nodokļa ieņēmumu pieaugums ir 2,2 reizes.
Salīdzinot nodokļa ieņēmumu izmaiņas pašvaldību griezumā 17 pašvaldībās veidojas neliels nodokļa ieņēmumu samazinājums apmēram 20 000 latu apmērā.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību ievērojamās atšķirības dažādos valsts rajonos, tikai ar likmes samazināšanu nebūs iespējams sasniegt vēlamo rezultātu - novērst būtisku nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem, vienlaicīgi nesamazinot nodokļa ieņēmumu bāzi daļā pašvaldību. Tādēļ FM uzskata, ka papildus samazinātajai likmei ir nepieciešams noteikt nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu.
Nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25%, NĪN ieņēmumi 2008.gadā kopā valstī pieaugtu par 24,7% jeb 16,8 miljoniem latu, salīdzinājumā ar 2007.gadam prognozētajiem ieņēmumiem.
Nodokļa pieauguma ierobežojums 25% apmērā novērstu nesamērīgu nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem un tajā pat laikā par 16,8 miljoniem latu palielinātu pašvaldību ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa.
Raksturīgākais nodokļa apmērs Rīgā par individuālās dzīvojamās mājas apbūves zemi 1500 kvadrātmetru apmērā pēc pašreiz spēkā esošajām zemes vērtībām un nodokļa likmes 1,5% ir aptuveni 200 lati. Nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25%, 2008.gadā maksājamā nodokļa summa būtu 250 lati.
Pēc jaunajām zemes kadastrālajām vērtībām pie 1% likmes, raksturīgākais nodokļa apmērs par 1500 kvadrātmetru individuālās dzīvojamās mājas apbūves zemi būtu aptuveni 1000 latu.
Savukārt Alūksnes rajonā raksturīgākais nodokļa apmērs par individuālās dzīvojamās mājas apbūves zemi 1500 kvadrātmetru apmērā pēc pašreiz spēkā esošajām zemes kadastrālajām vērtībām ir aptuveni divi lati, bet pēc jaunajām vērtībām pie 1% likmes būtu aptuveni seši lati. Līdzīga situācija pārsvarā ir arī pārējos lauku rajonos, izņemot Rīgas rajonu. Tomēr, neskatoties uz niecīgo nodokļa apmēru par individuālās dzīvojamās mājas apbūves zemi, jāņem vērā, ka nodokļa maksātāji lauku pašvaldībās parasti maksā nodokli arī par lauksaimniecības zemi, skaidro FM.
Savukārt dzīvokļu īpašnieku nodokļa maksājumi ir salīdzinoši zemāki. Rīgas centrā vidējais nodokļa apmērs par trīs istabu dzīvokļa zemes domājamo daļu pie spēkā esošajām zemes kadastrālajām vērtībām ir aptuveni 80 lati, Mežaparkā - deviņi lati, Bolderājā - trīs lati. Ar nodokļa apmēra pieauguma 25% ierobežojumu tie attiecīgi būs 100 lati, 11 lati un 3,75 lati.
Aprēķinot nodokli pēc jaunajām zemes kadastrālajām vērtībām, piemērojot 1% likmi, vidējais nodokļa apmērs minētajos Rīgas rajonos būtu attiecīgi 205 lati, 90 lati un 15 lati.
Lauku rajonu pašvaldībās dzīvokļu īpašnieku nodokļa maksājumi gan pie pašreizējām zemes kadastrālajām vērtībām, gan pie jaunajām vērtībām pārsvarā ir viena lata robežās.