Taču viņš norādīja, ka Satversmē būtu iespējams iestrādāt arī abus mehānismus. «Laiku pa laikam tautai ir jāsaīsina parlamenta mandāts un to vislabāk var izdarīt prezidents neatkarīgi un objektīvi kā arbitrs, kā tiesnesis,» intervijā sacīja E.Levits. Prezidenta tiesības pēc brīva novērtējuma atlaist Saeimu un izsludināt jaunas vēlēšanas «izriet no parlamentārās demokrātijas loģikas» un ir arī lielākajā daļā citu parlamentārajās demokrātijās.Ja prezidentam šobrīd jau būtu iespēja atlaist Saeimu bez obligātā referenduma, Levits domā, ka šobrīd tāda nepieciešamība nav. «Valsts prezidentam būtu jāpārdomā [par Saeimas atlaišanu] nevis šajā brīdī, bet es teiktu pagājušā gada beigās, rudenī,» sacīja kopienu tiesas tiesnesis. Tomēr, ja prezidentam šādas tiesības tiktu piešķirtas, tad būtu nepieciešams palielināt prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo deputātu skaitu. Pēc E.Levita domām tas padarītu prezidenta institūciju neatkarīgāku un paplašinātu tās leģitimitātes bāzi.Komentējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinājumu piešķirt tautai referenduma ceļā atlaist Saeimu, E.Levits izteicās, ka, lai ierosinātu referendumu 10 daļas vēlētāju skaits būtu pietiekams, taču, lai Saeimu atlaistu tautas nobalsošanā, vienkāršs vairākums būtu par zemu. E.Levits uzskata, ka par atlaišanu būtu jānobalso vairāk kā pusei no tā iedzīvotāju skaita, kas piedalījās attiecīgās Saeimas ievēlēšanā.
Levits priekšroku atlaist Saeimu dod prezidentam, ne tautai
Tas, ka tauta vāc parakstus pret ievēlēto parlamentu, tā pati par sevi ir neparasta situācija, kas norāda uz uzticības krīzi, intervijā Latvijas radio atzina Eiropas kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš gan sliecās par labu viedoklim, ka tautai nebūtu pašai jāpiepūlas, lai referenduma ceļā parlamentu atlaistu, tā vietā šādas tiesības piešķirot Valsts prezidentam.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.