Intervijā viņa norādīja, ka visu atjaunotās Latvijas prezidentu - Gunta Ulmaņa, Vairas Vīķes-Freibergas un arī V.Zatlera - izturēšanās skaidri paudusi vēlmi nekādā veidā nedot priekšroku to politiķu frakcijām, kuras par viņiem balsojušas.
«Tas, manuprāt, ir ļoti cienījami, un tas man liek visus šos trīs cilvēkus lielā mērā respektēt. Latvijā Satversme dod askētisku prezidentūras kā institūta rāmi, regulējumu. Tāpēc tas lielā mērā ir pašas personības lieluma jautājums, kā šis prezidenta institūts tiek piepildīts - ar kādu morālo slodzi, ar kādu šarmu, kas ir tas raksturīgais, kas pēc gadiem paliks par šo prezidentūru prātā,» atzina K.Lībane-Šķēle un piebilda, ka V.Zatlers prezidenta amatā stājies kā neapšaubāmi «labs, kārtīgs cilvēks, izcils sava darba speciālists».
Viņa pieredzes trūkums, protams, reizēm - smagākā politiskā kontekstā - licis sevi manīt un rīcība varētu būt bijusi pārdomātāka, taču tas ir saprotams, ņemot vērā nepieciešamību apgūt jaunos pienākumus.
Kopumā V.Zatlera darbības vērtējumu pēc pirmā gada gan esot grūti dot - varbūt to varēs darīt pēc četriem gadiem, norādīja TP biedre un piebilda, ka prezidentam novēl būt patiesam savos vērtējumos, apzināti kopjot spēju nepielāgoties spiedienam, kuru, iespējams, dažkārt uz viņu izdara dažādas politiski motivētas interešu grupas un viņu rupori.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (Zaļo un zemnieku savienība) pirmo laiku augstajā amatā K.Lībane-Šķēle vērtē pozitīvi, paužot apbrīnu par viņa uzņēmību, ātro iejušanos jaunajos pienākumos un spēju drosmīgi paust savu viedokli, kaut amats ļauj būt arī atturīgam.
«Viņš ir izvēlējies drosmīga politiķa ceļu, un vienu otru reizi, es pat teiktu vairākumā gadījumu, viņa viedoklis ir visai atraktīvs,» teica K.Lībane-Šķēle.