Vairāki politiķi pieļauj, ka šī spēle maija beigās gaidāmo aizklāto Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir vēl sarežģītāka, un mudina tik bezrūpīgi neuztvert Mārtiņa Bondara (LRA) prezidenta vēlēšanu kampaņu, jo tajā tiek ieguldīti resursi. Pēc šo deputātu domām, Bondars var izrādīties tā dēvētais slepenais kandidāts. No trim minētajiem viņš ir vienīgais, par kura izvirzīšanu ir oficiāli paziņots un par kuru aktīvi notiek balsošana arī portāla Manabalss.lv rīkotajā aptaujā, kas arī darot uzmanīgu. Aptaujā nav piedāvāta iespēja izteikties ne par Vējoni, ne Riekstiņu.
ZZS oficiāli savu prezidenta kandidātu sola paziņot 11. maijā, taču jau pirms svētkiem ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai nosauca pretendentam nepieciešamo īpašību kopumu, kam Vējonis precīzi atbilst. Sabiedrība esot izteikusies, ka vēlas prezidentu, kurš ir izgājis uzticības pārbaudi vēlēšanās, ir populārs – "gandrīz vai populārākais ministrs", uzskaitījumu sāka Brigmanis. Tāpat no prezidenta tiekot gaidīts, lai viņš būtu "gados nobriedis, bet arī ne pārāk lielā vecumā", starptautiski pazīstams ar pielaidi valsts noslēpumam, labi zinātu valodas un kam nav sveša pieredze tautsaimniecībā. "Mēs virzāmies uz pozitīvu rezultātu, un ZZS būs kandidāts. Ja piedāvāsim cilvēku, kas atbilst nosauktajām prasībām, gribēšu redzēt, kā partneri pamatos, kāpēc par viņu nevarētu balsot," piebilda Brigmanis, kurš otrdien apstiprināja, ka ZZS nostājā nekas brīvdienās nav mainījies. Taču viņa teiktajā bija jūtamas šaubas par visu triju partiju atbalstu ZZS izvēlei. Tādā gadījumā Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK var nominēt katra savu personu, kas Vienotībai, visticamāk, būtu Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.
Ja koalīcija nevienojas, samazinās ikvienas partijas pretendenta izredzes. Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru amatā vēlas redzēt Nacionālā apvienība, visticamāk, nepiekristu piedalīties šādā sacensībā, liecina viņa teiktais intervijās. Uz vaicāto, vai NA varētu Levitu nominēt, zinot, ka ZZS par viņu nebalsos, NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš atbildēja, ka to noteikšot situācija un paša Levita viedoklis. Iepriekš Vējonim nebija ZZS sabiedroto Latvijai un Ventspilij atbalsta, bet lēmumu nosaka vairākums. Taču tas arī rada aizdomas, vai turpmākais process būs tik vienkāršs. Uz vaicāto, vai Vienotība varētu atbalstīt Vējoni, tās deputāti par viņu neformāli izteicās pozitīvi. Bērziņš bija rezervētāks, taču uz jautājumu par attieksmi, ja izvēle ir starp Riekstiņu un Vējoni, atbildēja, ka viņa skatījumā "Raimonda Vējoņa īpašību kopums ir pārāks".
Vairāki koalīcijas pārstāvji pieļauj, ka var nonākt līdz Riekstiņam kā kompromisam, ja partijas nevienojas par prezidentu no sava vidus. Pagājušajā nedēļā Briselē ar Riekstiņu tikās gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, gan Kārlis Seržants (ZZS), kuriem katram atsevišķi ar viņu bija neformāla saruna. Abi politiķi pēc atgriešanās pieļāva, ka Riekstiņš varētu piekrist kandidēt, ja tiks uzrunāts.
Visu Ināras Egles rakstu Līdz Riekstiņam tik drīz vēl nevarēs nokļūt lasiet trešdienas, 6. maija laikrakstā Diena!