Līdzšinējie valdības pasākumi ir pamats inflācijas pieaugumam

"Cenu pieaugums pakalpojumu nozarēs strādājošiem uzņēmumiem būs iespējams tikai tad, ja pieaugs pieprasījums. Tās nozares, kuras strādā eksportam, gala produkta cenas pieaugumu nosaka ražošanas procesa izmaksu pieaugums, tomēr šie uzņēmumi spēj saglabāt konkurētspējīgu atalgojumu. Tajā pašā laikā tie uzņēmumi, kuri ražo vietējam tirgum, pieaugot ražotāju cenām, nevarēs nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu saviem darbiniekiem. Arvien grūtāk būs nodrošināt sava uzņēmuma izdzīvošanu tiem uzņēmumiem, kuri neražo pirmās nepieciešamības preces. Jo patēriņš vienmēr būs tajās nozarēs, kas ir pamatā mājsaimniecības pirmās nepieciešamības precēm," sacīja LDDK eksperte.Tajā pašā laikā viņa atzina, ka inflāciju tieši ietekmē Latvijā pieejamā kvalificēta darbaspēka samazināšanās, kas nozīmē, ka kvalificēta darbaspēka atalgojums pieaugs.Savukārt no finanšu ministra LDDK sagaida analīzi par inflācijas pieauguma tiešajiem un netiešajiem iemesliem, kā arī visaptverošus priekšlikumus par pasākumiem, kas nepieciešami inflācijas pieauguma ierobežošanai. Tāpat LDDK pauž gatavību dialogam ar ministru, lai spriestu par sociālo partneru kompetencē esošajiem jautājumiem - atalgojumu un nodarbinātību.Jau ziņots, ka tuvākajos mēnešos būs jāveido inflācijas mazināšanas pasākumu plāns, žurnālistiem atzina finanšu ministrs Andris Vilks.Pēc viņa domām, turpmākajos mēnešos par šo jautājumu ir jāizvērš diskusija un gada otrajā pusē valdībai vajadzētu būt gatavai jau konkrēti rīkoties. Šādu pasākumu īstenošana būs jāveic kopā ar sociālajiem partneriem, jo, piemēram, varētu būt nepieciešama visas sabiedrības solidarizēšana, lai piebremzētu atalgojuma pieaugumu vai uz zināmu laiku ierobežotu prēmiju izmaksas uzņēmumos.Pēc Vilka teiktā, ļoti liela loma būs arī regulatoram un Konkurences padomei, jo būs ļoti rūpīgi jāizvērtē visi iespējamie tarifu paaugstinājumi.Vilks uzsvēra, ka eiro ieviešanas mērķis ir ļoti tuvu un ir jāapzinās, ka inflācija būs jāspēj kontrolēt jau ar nākamā gada pavasari, lai izpildītu nepieciešamos Māstrihta kritērijus. Pēc Vilka aplēsēm, lai izpildītu kritērijus, gada vidējai inflācijai nākamgad jābūt 2% robežās.LETA jau ziņoja, ka šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, bija jau par 4% augstāks.Precēm cenas pieauga par 5,7%, bet pakalpojumiem - kritās par 0,4%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.Savukārt šā gada februārī pret janvāri vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.Kā ziņots, Māstrihtas kritēriji nosaka, ka valsts inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Latvijai šis kritērijs būs jāizpilda 2012.gadā.